Itāļu virtuozais vijolnieks Nikolo Paganīni pelnīti ir pasaules pilsonis, kā arī viens no tiem cilvēkiem, kuru saista burvju instruments. Šis ir īsts vijoles ģēnijs, pazīstams visā pasaulē starp cilvēkiem, kuriem patīk spēlēt šo apbrīnojamo instrumentu.
Nav iespējams iedomāties mūzikas un vijoles vēsturi bez Paganini vārda, dzimis 1782. gadā. Zīmīgi, ka mazā Nikolo tēvs bija krāvējs un pārdevējs, taču savas mūzikas mīlestības dēļ nolēma sūtīt dēlu uz šo rajonu. Neviens nezināja, ka pēc pāris gadiem visa pasaule apbrīnos Paganini darbus.
Sākumā komponists iemācījās spēlēt mandolīnu, vēlāk - vijoli.
Ir daudz filmu iemiesojumu, kas stāsta par Paganini dzīvi un valdzinošo daiļradi. Vijolnieks-komponists spēlēja arī ģitāru, bet viņa mīlestība pret vijoli sāka veidoties jau no mazotnes. Pirmie mazā Paganini darbi netika saglabāti, taču viņš tos izpildīja tikpat meistarīgi kā savus jaunākos darbus. Neviens nepievērsa uzmanību tam, ka Nikolo varēja kaut ko uzrakstīt ar pareizrakstības kļūdām, jo viņa muzikālās kompozīcijas bija patiesi nevainojamas.
Mūziķa piezīmju noslēpums tika atspoguļots 24 kaprīzos vijolei, sešās sonātēs vijolei un ģitārai, 15 kvartetiem vijolei un arī ģitārai. Arī sonātēm, koncertiem vijolei, valsiem un alegro izdevās iespaidot pasauli ar dažādām lektām notīm, smalkumu, savaldību un vienlaikus virinošu aizraušanos.
Lielais un virtuozais vijolnieks nomira 1840. gadā. Viņš testamentā norādīja, ka nevēlas krāšņas bēres, un uzticēja savu vijoli Dženovas pašvaldībai, kur tā tiek glabāta līdz mūsdienām.
