Piecus gadus Dienvidkorejas interneta lietotāji nevarēja anonīmi atstāt komentārus vietējās vietnēs. Vienā reizē likums par datu izpaušanu izraisīja sašutuma vētru gan valstī, gan visā pasaulē. 2012. gadā korejiešiem beidzot tika atdotas tiesības uz anonimitāti.
Skandalozais likums "Interneta reālā vārda sistēma" tika pieņemts, lai apkarotu kibernoziegumus, kā arī samazinātu to apmelojumu un aizvainojošo komentāru daudzumu, kas Dienvidkorejā tika izlietoti no saviem tautiešiem, izmantojot globālo tīmekli. Saskaņā ar statistiku, iebiedēšanas un draudu skaits bija 13, 9% no kopējā Dienvidkorejas pilsoņu rakstīto ziņojumu skaita.
Likums lika Dienvidkorejas resursu administratoriem, kurus dienā apmeklēja vairāk nekā simts tūkstoši cilvēku, noskaidrot patiesos apmeklētāju datus, izmantojot viņu IP adreses. Sistēmas administratoriem arī bija jāatklāj dati par lietotājiem, kuri ievietojuši draudu komentārus vai atklājuši citu diskusijas dalībnieku privātumu.
Tomēr varas iestādēm neizdevās padarīt interneta telpu draudzīgāku. Dienvidkorejas interneta lietotāji, lai saglabātu savu anonimitāti, vienkārši pārgāja uz ārvalstu tīmekļa resursiem, bet vietņu vietņu popularitāte samazinājās līdz robežai. Tajā pašā laikā aizskarošo komentāru skaits samazinājās tikai par 0, 9%.
Tā rezultātā Dienvidkorejas Konstitucionālā tiesa 2012. gada 24. augustā atcēla likumu par datu izpaušanu, pēc citu valstu domām, pārkāpjot vārda brīvību valstī, ko garantē konstitūcija. Saskaņā ar tiesas lēmumu atceltais likums neļāva veidot viedokļu plurālismu, kas ir demokrātijas pamatā. Dienvidkorejas mājas interneta asociācija stingri atbalstīja Konstitucionālās tiesas lēmumu. Tagad ir cerība, ka Dienvidkoreja tiks izslēgta no "interneta ienaidnieku" saraksta, nokļūstot tur 2007. gadā, lai nopietni ierobežotu globālā tīmekļa lietotāju vārda brīvību.
