Plašsaziņas līdzekļu mērķauditorija ir cilvēku kolekcija, kas ir informācijas masu procesa priekšmets. Tā kā plašsaziņas līdzekļi sastāv no vairākām daļām, preses, interneta vietņu, televīzijas un radio auditorija var būt atšķirīga.
![Image Image](https://images.culturehatti.com/img/kultura-i-obshestvo/40/kto-yavlyaetsya-celevoj-auditoriej-smi.jpg)
Preses auditorija
Vakardienas aptauja, kas tiek veikta, izmantojot personisko interviju un aptauju pa tālruni, palīdz novērtēt preses mērķauditoriju. No šīm divām metodēm nepraktiskākā ir aptaujāšana pa tālruni. Preses auditoriju nosaka vairāki faktori: nesenie, lasīšanas biežums un lasītāju skaits vienā publikācijas eksemplārā. Ir vērts atzīmēt, ka ar šo parametru ieteicams noteikt vecāku auditoriju, kurai citi plašsaziņas līdzekļi, piemēram, interneta vietnes, ir pilnībā vai daļēji nepieejami.
Vietņu auditorija
Atkarībā no interneta vietņu apmeklēšanas regularitātes un laika periodiem var izšķirt vairākus auditorijas veidus: maksimālo, neregulāro, pastāvīgo, aktīvo auditoriju, kā arī auditorijas kodolu. Tīmekļa analītikā tiek ņemti vērā šo lietotāju grupu kvantitatīvie aprēķini.
Šajā sakarā var atzīmēt, ka pastāvīga un aktīva auditorija ir ne tikai jaunieši, bet arī pusaudži, kuri mūsdienu sabiedrībā nevar iedomāties dzīvi bez interneta. Turklāt tajās pašās auditoriju grupās ietilpst cilvēki, kuru darbs ir tieši saistīts ar interneta lietošanu. Neregulāra auditorija ir cilvēku grupa, kas periodiski izmanto interneta vietnes. To skaitā ir gados vecāki cilvēki, kuri novērtē šīs tehnoloģijas nozīmi, bet nepiekrīt pastāvīgai lietošanai vai kuriem nav iespēju to darīt.
Televīzijas auditorija
Televīzijas mērķauditorija ir to skatītāju skaits, kuriem ir iespēja skatīties televīzijas programmas. Ir potenciāla auditorija, tas ir, cilvēki, kuriem ir tehniskas iespējas skatīties TV šovus, un ir arī reāla auditorija, tas ir, cilvēku grupa, kas precīzi skatās šos TV šovus. Mūsdienās televīzija nav tik populāra kā iepriekš, tāpēc šāda veida plašsaziņas līdzekļu auditorija ir pieaugušie un vecāka gadagājuma cilvēki, kuri ir pieraduši pie šādiem saziņas līdzekļiem ar ārpasauli un informācijas saņemšanas.