Ļubova Poļučuka ir krievu aktrise un dziedātāja, kuru atzinusi valsts People’s Artist. Viņas biogrāfija ir bagāta ar filmēšanos desmitiem populāru filmu un izrāžu, kuras varēja kļūt vēl vairāk, bet aktrises dzīvi traģiski pārtrauca 2006. gadā pēc ilgas slimības.
Biogrāfija
Ļiubovs Poļučuks dzimis 1949. gadā Omskā, audzis vienkāršā strādnieku ģimenē. Kopš bērnības topošā aktrise apmeklēja mūzikas skolu, studēja deju un vokālu. Viņas sākotnējais sapnis bija kļūt par dziedātāju, tāpēc pēc skolas Mīlestība iestājās vienā no Maskavas popskolām. Pēc absolvēšanas 1967. gadā Poļiščuks atgriezās Omskā un sāka strādāt filharmonijā. Līdz tam laikam viņa jau bija precējusies ar Valēriju Makarovu, ar kuru kopā uzstājās uz skatuves.
Ļubova Poļučuka nokļuva teātrī, pateicoties Marianai Belenky, kura uzrakstīja scenārijus savām izrādēm. Tieši viņš uzaicināja viņu spēlēt uz Maskavas mūzikas zāles skatuves. Rezultātā Mīlestība iekļuva pašreizējā mūzikas zāles trupā, ar kuru kopā viesojās vairāk nekā gadu. 1974. gadā Poļiščuks debitēja kino pasaulē, parādoties filmā “Starlings un Lyra”. Pēc vairākām epizodiskām lomām viņu gaidīja veiksmīga filmēšanās filmā “12 krēsli” kopā ar Andreju Mironovu.
Un tomēr Ļubova Poļučuka nekļuva par populāru filmu aktrisi, turpinot spēlēt galvenokārt teātra iestudējumos. Tikai 80. gados viņa nolēma iziet apmācību GITIS, kas viņai pavēra ceļu uz lieliem filmu projektiem. Tautas atpazīstamība neņēma ilgi: 1989. gadā aktrisi visi atcerējās par sensacionālu filmu "Intergirl". Pēc tam bija tādi projekti kā “Mīlestība ar privilēģijām”, “Viņš joprojām ir Minhauzens”, “Mežonīgais vējš” un citi.
Par nozīmīgu ieguldījumu mākslas attīstībā 1994. gadā Ļubova Poļučuka saņēma prestižo valsts tautas mākslinieka titulu. Diemžēl 2000. gadā viņai neizdevās sevi pilnībā pasludināt: aktrise tika atcerēta tikai par lomu populārajā seriālā “Mana godīgā aukle”. Līdz šim brīdim viņas dzīves pēdējie gadi jau bija iesākti.
