Jaunībā Aleksandrs Meščerjakovs sapņoja savu dzīvi veltīt literārajai jaunradei. Tā rezultātā viņam izdevās apvienot rakstīšanas amatu ar Japānas kultūras izpēti, kura pagājušā gadsimta vidū sāka kļūt par pasaules līderi. Visa Meščerjakova dzīve, viņa zinātniskā un pedagoģiskā darbība ir nesaraujami saistīta ar japāņu studijām.
No Aleksandra Meščerjakova biogrāfijas
Topošais Japānas vēstures, tradīciju un kultūras speciālists dzimis 1951. gadā. Zēna bērnība pagāja PSRS galvaspilsētā, tā sakrita ar kosmosa izpētes laikmeta sākumu un sabiedrībā slaveno “atkusni”. Bet Meščerjakovu jaunībā neinteresēja politika. Tomēr Aleksandrs Nikolajevičs labi atceras "atkausēšanas" beigas: kad Hruščovs tika atlaists 1964. gadā, nekavējoties sākās ilgstoši pārtikas pārtraukumi. Man atmiņā sagrieztas rindas uz maizi.
Tēvocis Aleksandrs Meščerjakova bija speciālists Ķīnā. Viņš ieteica jauneklim izvēlēties japāņu valodas studijas. Sākumā Aleksandrs sapņoja par rakstnieka vai žurnālista profesiju. Tomēr viņš nevēlējās apstāties melos, bez kuriem, kā viņš jau saprata, stagnācijas laikā nebija iespējams strādāt centrālajās publikācijās.
Meščerjakovs ieguva izglītību Maskavas Valsts universitātes prestižā Austrumu valodu institūta vēsturiskajā nodaļā, taču viņu neinteresēja mūsdienu priekšmeti: jauno studentu vairāk piesaistīja senatne un viduslaiki. Vēl viens Meščerjakova hobijs bija fantastika. Viņš mēģināja pats uzrakstīt, komponēja dzejoļus un prozu.
Sākumā japāņu valodu universitātē ar ievērojamām grūtībām piešķīra Meščerjakovam. Bet Aleksandrs centīgi mācījās, saprotot nepazīstamas valodas gramatikas, fonētikas un hieroglifu pamatus. Un pakāpeniski kvantitāte pārvērtās kvalitātē. Tagad Aleksandrs Nikolajevičs saviem nomāktajiem studentiem skaidro: "120 miljoni cilvēku runā japāņu valodā. Kad viņi to spēja apgūt, arī jūs varat!" Japāņu valodas apguvē galvenais nav saudzēt sevi un darīt nedaudz vairāk, nekā prasa mācību programma, uzskata zinātnieks.
