Mihails Vrubels ir krievu mākslinieks, kuru sauc par ģēniju. Viņa māksla ir tik savdabīga, perfekta un neatkārtojama, ka tā pat mūsdienās nevar novecot. Tāpat kā pirms simts gadiem, tas izraisa tādu pašu dažu skatītāju apbrīnu un citu neizpratni.
Agrīnie gadi
Mihails Vrubels dzimis 1856. gadā Omskā, virsnieka un militārā jurista ģimenē. Tad neviens neiedomājās, ka kļūs par izcilu mākslinieku. Visās pilsētās, kur pārcēlās viņa ģimene - Pēterburgā, Astrahaņā, Saratovā, Odesā - viņš mācījās labi, viņam patika zinātne, vēsture, teātris, mūzika, literatūra, zīmēšana. Jaunībā viņš pats neapzinājās savu mērķi.
Pēc tēva uzstāšanās Mihails pēc vidusskolas beigšanas iestājās Sanktpēterburgas Universitātes Juridiskajā fakultātē, ko pabeidza ar zelta medaļu, dienēja militārajā dienestā un pat nedaudz strādāja savā specialitātē. Tikai 24 gadu vecumā viņš kā brīvprātīgais iestājās Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijā un kopš tā laika savu dzīvi veltījis vienīgi glezniecībai.
Tēvs, nesaprotot Mihaila vaļaspriekus, tomēr atteicās no sava dēla izvēles. Pamāte, kas nomainīja mirušo māti, kad Vrubelam bija tikko trīs gadi, bija pianiste. Viņa viņu saprata un atbalstīja.
Vrubelam paveicās apgūt glezniecību no tā laika labākā akadēmijas pasniedzēja Pāvela Čistjakova un draudzēties ar talantīgākajiem māksliniekiem - Konstantīnu Korovinu un Valentīnu Serovu. Neskatoties uz atšķirīgajiem personāžiem, stiliem un darba veidu, viņi atzina Miķeļa beznosacījumu pārākumu. Viņi nekad nav apskauduši un veicinājuši viņa atzīšanu.
