Jēdziens “cilvēki” ir plašs, šajā kategorijā var ietilpt jebkura etniskā grupa vai pat viss valsts iedzīvotājs. Cilvēki kā sociāla kopiena integrējas ražošanas procesā, tā ir populāra aktivitāte, kurai ir sociālais raksturs.
Darbs kā vienotības faktors
Kopīgs darbs, apvienojot noteiktu skaitu indivīdu, palīdz katram cilvēkam veidot līdzīgu attieksmi pret dzīves vērtībām un tradīcijām. Šajā gadījumā socioloģija šajā gadījumā darbu saprot nevis kā kaut kā ražošanu vai pārstrādi, bet gan kā globālu procesu.
Pirms renesanses jēdziens “cilvēki” bija saistīts tikai ar ideju par cilvēku kopienu, bija pat aprakstošs “Kristus ganāmpulka” jēdziens, kas bija sinonīms kategorijai “cilvēki”. Acīmredzot šādai ontoloģiskai interpretācijai nav socioloģiska pamata, ar šo izpratni nav iekšējas gradācijas (ganāmpulkā visi ir vienādi, viss ir savstarpēji), funkcionalitātes. Tikmēr, attīstoties filozofiskai domai un attīstot vairākus sociālos jēdzienus indivīda un sabiedrības izpratnei, kļuva acīmredzams, ka “tauta”, pat kā cilts, ir neviendabīga, ir grupas, mikro un makro, ir kolektīvi, kuriem ir loma tautas, nācijas veidošanā, vēsturiskā procesa veidošanos.
