Filma "Mākslinieks" ir 2012. gada Kannu kinofestivāla uzvarētāja. Bet jums ir jāredz attēls ne tikai šī iemesla dēļ. Gan skatītāji, gan kritiķi ir vienisprātis, ka šī ir labākā romantiskā traģikomēdija pēdējos gados. Par ko ir filma?
![Image Image](https://images.culturehatti.com/img/kultura-i-obshestvo/81/o-chem-film-artist.jpg)
Lietošanas instrukcija
1
Režisors Mišels Hazanavičius uzzīmēja aizkustinošu attēlu, kas liek aizdomāties, vai filmā vispār ir nepieciešama skaņa. Un ne tikai par to. Sižets ir vienkāršs - Džordžs Valentīns, savulaik slavenais aktieris, 20. gadsimta kluso filmu zvaigzne, joprojām gozējas sabiedrības godībā un sajūsmā. Bet jau atskanēja trauksmes zvans: skaņu filma iegūst spēku. Kur tas novedīs, līdz šim tikai daži domā.
2
Džordžs nejauši satiek jauno kora meiteni Peppy Milleru un cēli palīdz viņai nokļūt lomā nelielā filmas epizodē. Un tad viņš aizmirst par meitenes eksistenci. Tikmēr kinostudijas producents aktierim paziņo, ka publika pieprasa viņas elkiem balsi. Bet zvaigzne neklausa studijas vadītāja vārdus, norauj durvis un sāk filmēt klusu attēlu par savu naudu, kas, pēc viņa pārliecības, kļūs lieliska.
3
Sparīgais tajā laikā bija spēris lielus panākumus skaņu kino, viņas karjera turpinājās. Un Amerikā iestājas finanšu krīze, drīz notiks Lielā depresija. Nav pārsteidzoši, ka Valentīna uzmundrināšanās ar mēmo attēlu atteici. Pamazām viņš slīd uz leju, sāk dzert, zaudē fanus un draugus. Netālu ir tikai uzticīgs suns, burvīgs Uggie terjers. Suns, starp citu, arī Kannu kinofestivālā saņēma balvu - par labāko "suņa" lomu.
4
Nezināma statistika Spalts Millers kļūst par zvaigzni, un liktenis viņu atkal nodod Džordžam. Meitene viņu mīl un neļauj Valentīnam nomirt, nenovēršas no bijušā elka.
5
Jāatzīmē, ka filma "Mākslinieks" ir ne tikai melnbalta, bet arī klusa, saglabāta tā laikmeta estētikā, par kuru viņš runā. Bet tas viss netraucē viņu skatīties vienā elpas vilcienā. Nav brīnums, ka Kannu kinofestivāla zālē pēc bildes noskatīšanās desmit minūtes aplaudēja stāvam. Apskatījis šo lenti, kāds netīšām aizdomājas: "Vai varbūt Viktoram Šklovskim bija taisnība, kad viņš apgalvoja, ka runājoša filma nav vajadzīga tāpat kā dziedoša grāmata?"