Būt krustvecākam nav tikai formalitāte. Papildus īpašiem pienākumiem zīdainim pēc kristību sakramenta, krustvecākiem ir pienākumi būt tiešiem paša Svētā Vakarēdiena dalībniekiem.
Krustvecāki ir tieši iesaistīti zīdaiņu kristībās. Ja priesteris ir Svētā Vakarēdiena izpildītājs, tad krustvecāki ir galvenie priestera palīgi bērna kristīšanas laikā.
Zīdainis, kurš tika nogādāts templī kristībām, ir paša krustmātes vai krusttēva rokās paša Svētā Vakarēdiena laikā (tam principā nav nozīmes - tā kā mazulim ir ērtāk un pazīstamāk, krusttēvam vajadzētu turēt bērnu). Turklāt krustvecāki dod solījumus atteikties no sātana un apvienot Jēzu Kristu. Tieši to, tieši piedaloties Svētajā Vakarēdienā, vajadzētu attiecināt uz krustvecāku pienākumiem. Priesteris uzdod īpašus jautājumus, uz kuriem atbild krustvecāki (kopā ar pēdējiem fizioloģiskie vecāki paši var atbildēt par atteikšanos no sātana).
Pēc zīdaiņa kristīšanas svētajā fontā (bērna iegremdēšana ūdenī) krustvecāki pieņem jaunizveidoto kristieti. Tāpēc krustvecākus sauc arī par uztvērējiem. Tad krustvecāki apģērbj bērnu. Tiesa, fizioloģiski vecāki to var izdarīt vienādi.
Noteiktā kristības brīdī krustvecāki kopā ar bērniņu rokās un visiem, kas atrodas kristībās, trīs reizes apiet fontu, kamēr priesteris dzied vārdus, ka tie, kas tika kristīti Kristū, tika likti uz viņu.
Dažās pareizticīgo baznīcās tiek praktizēta kristības sakramenta laikā dažu lūgšanu atkārtošana pie krusta. Tātad dažos pagastos krustvecāki lasa ticības apliecinājumu (pareizticības galveno lūgšanu, atspoguļojot dogmatisko pamata patiesību nozīmi).
Kristības sakramenta beigās krustvecāki jaunizveidotajam kristietim pasniedz Kunga Jēzus Kristus vai Jaunavas ikonu, kā arī svētā tēlu, kura godā bērniņš tiek nosaukts.
