Dzimšanas dienas svinības ir viena no nozīmīgākajām un skaistākajām. Tuvi cilvēki (radinieki, draugi) apsveic notikuma varoni, pasniedz viņam dāvanas, pagriežas ar laipniem vārdiem un vēlējumiem. Bet ne visi zina, ka pirms šādiem svētkiem bija pavisam cits nosaukums - "vārda diena".
![Image Image](https://images.culturehatti.com/img/kultura-i-obshestvo/51/otkuda-poshla-tradiciya-prazdnovat-imenini.jpg)
Lietošanas instrukcija
1
Saskaņā ar kristiešu kanoniem jaundzimušais bērns tika nosaukts pēc svētā, kas minēts tā sauktajos svētajos - to personu sarakstos, kuras kanonizējusi pareizticīgo baznīca. Parasti bērnam tika dots svētā vārds, kura piemiņas diena sakrita ar viņa dzimšanas datumu. Ja bērna vecāki precīzi nezināja, kurā dienā viņš piedzima (kas bija bieži sastopama parādība ar cilvēku analfabētismu), svētais tika izvēlēts no saraksta, kas visvairāk atbilst iespējamajam datumam. Un tā radās tradīcija svinēt svētās, ar kuru tika nosaukts jaundzimušais, piemiņas dienu. Viņa saņēma vārdu "vārda diena".
2
Katra pareizticīgo ģimene svētkus svinēja savā veidā, pēc iespējas labāk. Bet bija daži vispārīgi noteikumi, kurus viņi centās ievērot. Vārda dienas priekšvakarā svinīgā varoņa mājā viņi gatavoja smalkmaizītes: pīrāgus, klaipu. Starp citu, no tiem laikiem dziesma parādījās: "Kā (vārda) vārda dienā mēs cepām klaipu, te tāds augums, te tāds platums
"Pīrāgi, kā parasti, tika vesti uz radinieku un draugu mājām. Jo lielāka bija kūka, jo lielāka cieņa tika piešķirta šai personai. Krustmāmiņām un tēviem vajadzēja sūtīt lielus pīrāgus ar saldu pildījumu. Tiesa, dažās vietās virsū rotātas maizītes, kas izrotātas ar maizītēm. rozīnes.
3
Kūka, kas pasniegta kā dāvana, nozīmēja ielūgumu uz vārda dienu. Pēc paražas tam, kurš atnesa pīrāgus, bija papildus jāizrunā frāze: "Dzimšanas dienas vīrs lika locīties ar pīrāgiem un lūdza maizi ēst."
4
Visi uzaicinātie pulcējās vakarā dzimšanas dienas vīru mājā, kur tika sarīkoti svētki ar dziesmām un dejām. Kārumi varētu būt dažādi, atkarībā no katras ģimenes iespējām un kulinārijas spējām. Bet tam bija paredzēts "nesmaidīt sejā" un izturēties pret cilvēkiem ar slavu. Galda rotājums bija liela kūka ar nelielu pildījumu, dekorēta ar rozīnēm (daudzus gadus vēlāk kļuva par noteikumu kalpot kūkai). Svinību vidū šī kūka tika pacelta virs dzimšanas dienas zēna galvas un salauzta tā, lai pildījums uz tā izlīs. Un viesi draudzīgi iekliedzās: "Lai sudrabs un zelts izlietos arī jums!"
5
Visspilgtāk Krievijā tika svinētas cara vai cara vārda dienas, kas tika paaugstinātas līdz valsts svētku rangam (“Vārda diena”). Pēc 1917. gada Oktobra revolūcijas sākās sīva cīņa ar reliģiskiem aizspriedumiem. Un vārda dienas svētki pamazām pārvērtās par dzimšanas dienas svinībām.