Kristus krusts ir lieliska svētnīca gan pareizticīgajiem, gan katoļiem. Tomēr Kristus formā un attēlā uz krucifiksiem var izsekot dažas atšķirības.
Katoļu un pareizticīgo tradīcijās krusts ir liela svētnīca tiktāl, ciktāl uz tā Dieva Svētākais Jērs Kungs Jēzus Kristus cieta mokas un nāvi, lai glābtu cilvēku rasi. Papildus krustiem, kas vainagojas pareizticīgo baznīcām un katoļu baznīcām, ir arī ķermeņa krucifiksi, ko ticīgie nēsā uz krūtīm.
Starp vietējiem pareizticīgo krustiem un katoļu krustiem, kas veidojušies vairāku gadsimtu laikā, pastāv vairākas atšķirības.
Pirmo gadsimtu senajā kristīgajā baznīcā krusta forma pārsvarā bija četrpusīga (ar vienu centrālu horizontālu krustenisko stieni). Šādas krusta formas un attēli bija katakombās kristiešu vajāšanas laikā, ko veica Romas pagānu varas iestādes. Krusta četrstūra forma joprojām saglabājas katoļu tradīcijās. Pareizticīgo krusts visbiežāk ir astoņpirkstu krucifikss, uz kura augšējā šķērsstienīša ir plāksne, uz kuras bija piesprausts uzraksts “Jēzus Nazarēna Jūdejas ķēniņš”, bet apakšējā slīpā šķērsstienis norāda uz laupītāja nožēlu. Šāda pareizticīgo krusta simboliskā forma norāda uz grēku nožēlošanas augsto garīgumu, kas cilvēku padara par Debesu valstību, kā arī sirsnīgu rūgtumu un lepnumu, kas nozīmē mūžīgu nāvi.
Turklāt pareizticībā var atrast arī krusta sešstūru formas. Šim krucifiksa tipam papildus galvenajam centrālajam horizontālajam ir arī apakšējais slīpais šķērsstienis (dažreiz ir sešstaru krusti ar augšējo taisno šķērsstieni).
Citas atšķirības ietver Glābēja attēlus pie krusta. Pareizticīgo krucifiksos Jēzus Kristus tiek attēlots kā Dievs, kurš iekaro nāvi. Dažreiz uz krusta vai krusta ikonas, kas cieš Kristu, tiek attēlotas dzīvas. Šāds Glābēja attēls apliecina Kunga uzvaru un cilvēces pestīšanu, runā par augšāmcelšanās brīnumu, kas sekoja pēc Kristus miesīgās nāves.
Katoļu krusti ir reālistiskāki. Viņi attēlo Kristu, kurš nomira pēc briesmīgajām mokām. Bieži vien katoļu krucifiksos Pestītāja rokas sagūstās zem ķermeņa svara. Dažreiz jūs varat redzēt, ka Kunga pirksti ir saliekti kā dūri, kas ir ticams atspaids tam, kā naglas tiek ievilktas birstē (uz pareizticīgo krustiem Kristus plaukstas ir atvērtas). Bieži uz katoļu krustiem uz Kunga ķermeņa var redzēt asinis. Tas viss koncentrējas uz briesmīgajām mokām un nāvi, ko Kristus cieta, lai glābtu cilvēku.
Var atzīmēt citas atšķirības starp pareizticīgo un katoļu krustiem. Tātad uz pareizticīgo krucifiksiem Kristus kājas ir naglotas ar diviem nagiem, katoļu - ar vienu (kaut arī dažos klostera katoļu ordeņos līdz 13. gadsimtam trīs vietā tika izmantoti krusti ar četrām naglām).
Augšējā plāksnītes uzrakstā ir atšķirības starp pareizticīgo un katoļu krustiem. “Jēzus no Nācaretes, ebreju ķēniņa” uz katoļu krustiem ir rakstīts latīņu saīsinājumā - INRI. Pareizticīgo krustiem ir uzraksts - IHTSI. Uz pareizticīgo krustiem uz Pestītāja olas grieķu burtu uzraksts, kas apzīmē vārdu “Jehova”:
Arī uz pareizticīgo krustiem bieži ir uzraksti "NIKA" (apzīmē Jēzus Kristus uzvaru), "Godības karalis", "Dieva dēls".
