Dabas pieminekļiem nepieciešama aizsardzība, rekonstrukcija un atbalsts. Visu šo pasākumu īstenošanas tiesiskais režīms ir aprakstīts Krievijas Federācijas tiesību aktos, un ne tikai organizācijām un uzņēmumiem, bet arī vienkāršajiem pilsoņiem ir pienākums to ievērot.
Dzīvas vai dabiskas izcelsmes objektus, kas atzīti par pieminekļiem no zinātniskā, vides, vēstures, piemiņas vai estētiskā viedokļa, valsts tiesiskā režīmā aizsargā valsts. Diemžēl lielākajai daļai no tām nav aizsardzības statusa kā tādai, un atjaunošanas vai rekonstrukcijas pasākumi saistībā ar tiem netiek veikti.
Kas ir dabas piemineklis un kā tas būtu jāaizsargā
Pirmo reizi pats jēdziens "dabas piemineklis" parādījās 19. gadsimtā. Sākotnējais autors bija vācu Hugo klosteris, kurš viņam piešķīra šādu nozīmi - neapstrādātas (neskartas cilvēka rokas) rakstura gabali. Mūsdienu pasaulē jēdziens ir pārcelts uz likuma ietvaru, un tas nozīmē:
- ainaviskās teritorijas ar nevainojamu ekoloģiju, monumentāli objekti,
- teritorijas ar neparastu reljefu, retiem augiem un dzīvniekiem,
- vērtīgi meži un parki, dendrāriji,
- poligoni ar ģeoloģiskiem atsegumiem un paleontoloģiskiem objektiem,
- mitrāju kompleksi, upes un ezeri,
- ārstniecisko dūņu nogulumi vai termiskā ūdens avoti,
- jebkuras izcelsmes atsevišķi objekti ir skulptūras, kuru tēlnieks bija pati daba.
Gandrīz visi no tiem ir iekļauti dabas pieminekļu valsts reģistrā, turpinās darbs pie tā pabeigšanas, tam ir pievienoti jaunu objektu apraksti un fotogrāfijas. Bet ir arī negatīvi fakti - ne visi pieminekļi tiek atbilstoši aizsargāti, bieži pret viņiem tiek izdarīti noziegumi. Par noziedzīgu tiek uzskatīta ne tikai dabas pieminekļu iznīcināšana, bet arī to pārdošana, zemes izmantošana tur, kur tie atrodas, citiem mērķiem, sociālo vai dzīvojamo, komerciālo un izklaides iespēju celtniecība netālu no tām, to izmantošana tūrisma biznesam.
