Skauti un slepenie ietekmes aģenti nekad dzīvē nav rakstīti. Turklāt viņi nekad nepublicē oriģinālu materiālu. Tajā pašā laikā ziņkārīgajai sabiedrībai tiek dota iespēja lasīt un atkārtoti lasīt aizraujošus romānus, kas tapuši uz reālu notikumu pamata. Krievijas ģenerālštāba izlūkošana joprojām šķiet nemateriāla fantoma, kaut arī šie fantomi slēpj reālus personāžus. Pāvels Anatoljevičs Sudoplatovs strādāja un cīnījās padomju laikos. Viņa varonīgā darbība kalpo par paraugu nākamajām paaudzēm.
Pulka dēls
Notikumi, kas risinājās Krievijas valsts teritorijā pēc Pirmā pasaules kara un Oktobra revolūcijas, vēsturniekiem un sociologiem ilgu laiku būs izpētes objekts. Ne visiem kara varoņiem un liela mēroga būvniecības projektiem izdevās uzrakstīt memuārus. Starp laimīgajiem, tā sakot, ir Pāvela Anatoljeviča Sudoplatova vārds. Šī cilvēka īsa biogrāfija pati par sevi ir "pievilkta" cietā detektīvromānam. Domājošam lasītājam tiek dota iespēja pārdomāt iesniegto materiālu.
Jebkura skauta personas dati ne vienmēr atbilst realitātei. Pēc metriskajiem materiāliem topošais skauts un diversants dzimis 1907. gada 20. jūlijā zemnieku ģimenē. Vecāki dzīvoja ciematā netālu no Melitopoles. Mans tēvs strādāja par dzirnavnieku, mana māte nodarbojās ar mājas darbiem. Bērns no jauniem nagiem bija pieradis pie darba un cieņas pret vecākajiem. Pāvels izauga par gudru puisi un savām acīm vēroja, kā dzīvo ciema iedzīvotāji, ko viņi vērtē un kādus mērķus sev izvirza dzīvē.
Paulam izdevās iegūt pamatizglītību draudzes skolā. Pilsoņu karš mainīja noteikto dzīves veidu, un katram cilvēkam bija jāpielāgojas jauniem apstākļiem. 1919. gadā pusaudzis Sudoplatovs “iestrēga” vienā no Sarkanās armijas vienībām. Viņš tika kristīts par pulka dēlu un viņam uzlika pabalstu. Kopš tā laika zēns sāka pieaugušo dzīvi. Jaunietim vajadzēja piedalīties karadarbībā un pat baltumus sagūstīt.
