Ģimene ir sabiedrības vienība, un ģimenes statuss dod noteiktas priekšrocības. Tas var būt vienkāršs sabiedrības apstiprinājums vai pat priviliģēta dalība sociālajās valsts programmās, kuras nav pieejamas bakalauriem. Vienā vai otrā veidā iemeslu, kāpēc cilvēki apprecējas, nav tik maz.
![Image Image](https://images.culturehatti.com/img/kultura-i-obshestvo/22/po-kakim-prichinam-lyudi-zhenyatsya.jpg)
Par mīlestību
Jācer, ka visizplatītākais iemesls savu attiecību leģitimizēšanai ir sirsnīga mīlestība vienam pret otru. Jaunieši tik ļoti uzticas savām jūtām, ka viņi ir gatavi visu mūžu dzīvot kopā, dzemdēt bērnus un izglītot mazbērnus. Protams, arodbiedrība var sadalīties pēc vairākiem gadiem, taču tas nenozīmē, ka kāzu iemesls bija kaut kas cits. Vienkārši jūtas dažreiz pazūd
.Pēc aprēķina
Bieži sabiedrībā notiek ērtības kāzas. Tāpēc viņi saka, kad laulātie nepiedzīvo savstarpēju mīlestību. Vienu no pusēm otra izmanto savtīgu motīvu dēļ. Piemēram, kaislībai ir liels materiālais kapitāls vai ietekmīgi vecāki, kas var noorganizēt karjeru tikko izgatavotam ģimenes loceklim. Šādas laulības var būt nevienlīdzīgas ne tikai sociālajā un materiālajā ziņā, bet arī vecuma ziņā, kad laulātajiem ir nepieklājīgi lielas vecumu atšķirības. Tomēr šādās situācijās ir izņēmumi, taču ir ļoti grūti noticēt, ka jauna meitene mīlestības dēļ apprecas ar vecu vīrieti. Dzīves pieredze liecina: pēc aprēķiniem.
Šāds variants kā fiktīva laulība pieder arī “aprēķināto” kategorijai, taču šeit nav nepieciešams, lai kādam no laulātajiem piederētu ievērojams kapitāls. Fiktīvas laulības var atrisināt emigranta, kurš vēlas palikt valstī, reģistrācijas jautājumu. Tas, iespējams, ir sociāla apstiprinājuma dēļ, piemēram, politikā, kad ir nepieklājīgi, ja deputāta kandidāts ir vientuļnieks - tas var pazemināt viņa vēlēšanu reitingu. Otrā puse saņem arī savu peļņu - naudas atlīdzību vai jebkādus pakalpojumus.
Cieņa pret tradīcijām
Gadās, ka cilvēki apprecējas, jo ir nepieciešami. To atkal prasa sociālās normas, tradīcijas, un ir ļoti grūti tām pretoties, pat ja nav jēgas precēties. Vientuļu cilvēku vecums, tuvojoties 40 gadiem, liek domāt par to pašu - tas ir nepieciešams. Mums jādzemdē bērni, jāmeklē puse, lai vecumdienās nebūtu vientuļš bezpalīdzīgs sirmgalvis. Šeit “must” tiek pievienota baiļu sajūta par vientuļu nākotni.