"Mirušās dvēseles" N.V. Gogols ir leģendārs darbs. Kopš pirmā sējuma publicēšanas viņu apņem noslēpuma reids, un viena no leģendām vēsta, ka vienā februāra naktī rakstnieks nodedzinājis savas jaunrades otro sējumu. Literatūrzinātnieki joprojām strīdas par to, kas padarīja ģēniju tik nežēlīgi apspiestu viņa radīšanu.
Notikumam ir vairākas versijas. Saskaņā ar vienu no viņiem patiešām notika dedzināšana. Parasti tiek saukti divi iemesli - ka Gogolu neapmierināja rakstīšanas kvalitāte, viņš bija ārkārtīgi neapmierināts ar sevi un nolēma nepublicēt radījumu, kas viņam nebija piemērots. Tas ir ļoti iespējams, jo pirmais sējums faktiski ir pabeigts darbs, un cilvēks ir tik izsmalcināts literatūrā kā N.V. Gogols, nevarēju palīdzēt, bet sajutu to. Plus, otrajā sējumā mums vajadzētu runāt par Čičikova atdzimšanu, un to bija ļoti grūti pārliecinoši aprakstīt.
Otrais tās pašas versijas skaidrojums ir mazāk nekaitīgs. Daži literatūras vēsturnieki uzskata, ka rakstniekam bija garīgu slimību lēkme, kuras dēļ viņš izdarīja neatgriezeniskas saistības. Rakstnieks patiešām cieta no garīgām slimībām, un viņa stāvoklis desmit dienas pirms nāves nekādā ziņā nebija veiksmīgs.
Manuskripta sadedzināšanas versijā ir viena būtiska kļūda. Tās pamatā ir viena liecība - stāsts par rakstnieka kalpu, kurš tajā laikā vēl bija pārāk jauns, lai labi pārzinātu notikumus. Turklāt maz ticams, ka viņš tik dziļi iedziļinājās sava saimnieka lietās un saprata, ka Gogols sadedzina Mirušās dvēseles un otro sējumu. Varbūt kalpotāja liecības tikai norāda, ka naktī uz 1852. gada 11. un 12. februāri Gogols nodedzināja kaut kādu dokumentu. Daži literatūrzinātnieki uzskata, ka "Mirušo dvēseļu" otrā sējuma manuskripts patiešām nomira kamīnā, bet nokļuva tur nejauši, un rakstnieks vienkārši nespēja viņu izglābt.
Ir versijas, ka nedeg. Viens no viedokļiem - Gogols gatavojās rakstīt sava dzejoļa turpinājumu, daudz par to runāja, veidoja skices, bet neuztraucās īstenot savu plānu praksē. Vēl viena versija ir tāda, ka manuskripts bija, bet tas tika nozagts.
Visticamākā joprojām ir versija ar dedzināšanu, un iemesls ir tas, ka Gogols sevi novērtēja pārāk augstu un nevarēja atļauties slikti uzrakstīto darbu atstāt pēcnācējiem. Tāpat iespējams, ka tieši radoša neveiksme izraisīja garīgo slimību saasināšanos un galu galā tuvināja nāvi.
