Pēdējo 15 gadu laikā pasaulē ir iznīcināti visi ķīmisko ieroču krājumi. Desmitiem tūkstošu tonnu bīstamo vielu jau ir pazudušas no zemes virsmas, lai neviens tās vairs nevarētu izmantot. Šie ir ķīmisko ieroču konvencijas noteikumi.
1997. gada 29. aprīlī stājās spēkā ķīmisko ieroču konvencija. Tās dalībnieki bija 188 no 198 ANO dalībvalstīm. Ēģipte, Somālija, Sīrija, Angola un Ziemeļkoreja nepievienojās, un Izraēla un Mjanma parakstīja, bet vēl nav ratificējušas līgumu.
Ķīmisko ieroču klātbūtni tās teritorijā oficiāli atzina Amerikas Savienotās Valstis, Krievija, Korejas Republika, Indija, Irāka, Lībija un Albānija. Visbīstamākās vielas tika atrastas Krievijā un ASV - attiecīgi 40 un 31 tūkstotis tonnu.
Galvenais pienākums, ko uzņēmās konvencijas puses, bija ķīmisko ieroču ražošanas, lietošanas un visu tā krājumu iznīcināšanas aizliegums līdz 2007. gada aprīlim. Tā kā vēlāk kļuva skaidrs, ka nedaudziem būs laiks to izdarīt noteiktajā termiņā, tā tika pagarināta līdz 2012. gada aprīlim.
Izpildot saistības, tikai trīs valstis līdz noteiktajam datumam tika pārvaldītas. Starp tām ir Albānija (2007), Korejas Republika (2008) un Indija (2009). Pārējie noteiktu iemeslu dēļ lūdza atlikt uz vēl kādu laiku.
Lībija izmantoja tikai 54% (13, 5 tonnas) no saviem ķīmisko ieroču krājumiem. Tas rada bažas pasaules sabiedrībai, jo pilsoņu kara laikā kontrole pār toksiskām vielām tika nopietni vājināta. Šajā sakarā ANO Drošības padome pagājušajā gadā pieņēma rezolūciju par šādu ieroču neizplatīšanu šajā valstī.
Krievijai 2012. gada 29. aprīlī izdevās iznīcināt tikai 61, 9% (24 747 tonnas) no tās teritorijā pieejamajiem ķīmiskajiem ieročiem. Galvenā šādas kavēšanās problēma ir izskaidrojama ar to, ka atlikušā daļa, kas sastāv no īpaši bīstamām un vielām, kurām beidzies derīguma termiņš, ir jālikvidē ļoti uzmanīgi, jo jebkurš tehnoloģijas pārkāpums var izraisīt katastrofu. Turklāt ķīmisko ieroču iznīcināšanai ir vajadzīgas milzīgas finansiālas izmaksas - septiņus gadus valsts šai programmai iztērēja 2 miljonus dolāru. Krievija ir apņēmusies iznīcināt paliekas līdz 2015. gada beigām.
Kas attiecas uz Amerikas Savienotajām Valstīm, tā spēja savlaicīgi izmantot 90% esošo ķīmisko ieroču. Tomēr viņa plāno pagarināt atlikušo 10% iznīcināšanu līdz 2023. gadam. Iemesls tam ir tā pati izvietošanas sarežģītība un līdzekļu trūkums.
Kopumā uz 2012. gada janvāra beigām pasaulē bija iznīcināti 50 tūkstoši tonnu toksisko vielu. Tas veido aptuveni 73% no visiem krājumiem.
