Faktiski ne visu valstu arsenālā ir kodolieroči. Līgumā par kodolieroču neizplatīšanu jeb KNL tika noteikts, ka par tām “kodolkluba” dalībniecēm tiek atzītas tikai tās valstis, kuras pirms 1967. gada 1. janvāra pārbaudīja kodolbumbas. Tādējādi no juridiskā viedokļa Krieviju, ASV, Ķīnu, Franciju un Lielbritāniju var saukt par kodolvalstīm. Tās ir tieši tās valstis, kuras ir ANO Drošības padomes locekles, Otrajā pasaules karā uzvarējušās valstis.
Lietošanas instrukcija
1
Tiesa, tas nekādā ziņā nav pilnīgs to valstu saraksts, kuru arsenālā ir kodolieroči. Arī valstīm, kuras ietilpst NATO militārajā blokā, šo nāvējošo ieroci ir savā teritorijā. Vācijai, Itālijai, Turcijai, Beļģijai, Nīderlandei un Kanādai to teritorijā ir kodolieroči, jo NATO tās ir Amerikas Savienoto Valstu sabiedrotās. ASV kodolieroču klātbūtne Japānā un Dienvidkorejā tiek oficiāli noliegta, taču daži eksperti joprojām uzskata, ka tā tur ir.
2
Faktiski Indijai un Pakistānai ir arī kodolieroči, bet de jure šīs valstis nav kodolieroči, jo tās veica testus vēlāk nekā 1967. gada 1. janvārī. Indija kodolieroču lādētāju pārbaudīja 1974. gada 18. maijā, bet Pakistāna - 1998. gada 28. maijā.
3
KTDR parakstīja vienošanos par kodolieroču neizplatīšanu, bet 2003. gadā tā vienpusēji izbeidza šo līgumu. 2005. gadā KTDR atklāti paziņoja par kodolieroču izveidi valstī. 2006. gada 9. oktobrī šajā valstī tika veikts pirmais kodolieroču pazemes izmēģinājums.
4
Irāna 2006. gadā kļuva arī par Atomenerģijas kluba biedru. Irānas prezidents sacīja, ka valsts ir pabeigusi kodoldegvielas ražošanas tehnoloģijas attīstību. Tiesa, oficiālā Teherāna saka, ka tās kodolprogramma ir paredzēta tikai Irānas vajadzību pēc elektrības apmierināšanai.
5
Dienvidāfrika nav kodolenerģija, bet tai ir pilnīga rūpnieciskā bāze kodolieroču ražošanai.
6
Izraēla oficiāli neatzīst savus kodolieročus. Šī valsts īsteno "kodolenerģijas nenoteiktības" politiku, kurā kodolieroču arsenāla klātbūtne netiek apstiprināta, bet arī nav atspēkota. Tomēr lielais vairums ekspertu uzskata, ka Izraēlā ir kodolieroči.
7
Baltkrievijai, Kazahstānai un Ukrainai līdz 1992. gadam savās teritorijās bija kodolieroči, kas tur palika pēc PSRS sabrukuma. Tomēr šīs valstis ir parakstījušas Kodolieroču neizplatīšanas līgumu un ir iekļautas to valstu sarakstā, kurām nav kodolieroču. Visi viņu ieroči tika iznīcināti saskaņā ar PSRS un ASV līguma Lisabonas protokolu par stratēģisko un uzbrūkošo ieroču samazināšanu un ierobežošanu.
8
Argentīnai, Brazīlijai, Taivānai, Rumānijai, Taivānai, Japānai, Saūda Arābijai un dažām citām valstīm nav kodolvalsts statusa. Tomēr, pēc ekspertu domām, šīs valstis ir spējīgas radīt kodolieročus. Starptautiskā sabiedrība ierobežo iespēju radīt kodolieročus tieši līdz tiešiem draudiem un ANO un vadošo pasaules lielvaru noteiktām sankcijām.
