Politika noteikti pavada sabiedrisko dzīvi. Par pamatu politiskās dzīves sfēras veidošanai kļuva dažādu sociālo grupu parādīšanās sabiedrībā un konfliktējošas intereses.
Lietošanas instrukcija
1
Politika ir īpašs sociālās aktivitātes veids, kas vērsts uz sabiedriskās dzīves regulēšanu. No citām sabiedriskās dzīves sfērām tā atšķiras ar to, ka ir saistīta ar varas attiecībām. Un vara vienmēr ir sociāla parādība, jo tas rodas sabiedrībā un ietver īpašu attiecību veidu starp valdošo un padotajiem.
2
Sabiedrība pēc savas būtības ir asimetriska un apvieno dažādas intereses un izraisa dažādu sociālo grupu sadursmi un cīņu savā starpā. Mūsdienās politiskās attīstības tendences lielā mērā ir saistītas ar dažādu sociālo grupu mijiedarbības veidiem (konkurence, sadarbība vai cīņa). Politika ir izstrādāta, lai novērstu "karu pret visiem" un nodrošinātu konstruktīvu sabiedrības attīstību.
3
Politiskā spēka kā politikas kodols mērķis ir dažādu grupu interešu izpausme, to integrācija un regulēšana. No vienas puses, politika nodrošina dažu sociālo grupu pārsvaru pār citām, un, no otras puses, tā apvieno tās, pamatojoties uz sabiedrības interesēm un prioritāšu sistēmu. Tāpēc politiku bieži interpretē kā mākslu dzīvot kopā. Politikas izšķirošā loma sociālās stabilitātes nodrošināšanā ir uzvedības un darbības noteikumu izstrāde, kas ir pieņemami visām grupām.
4
Politika tiek īstenota dažādos līmeņos - ekonomiskajā, institucionālajā, tiesiskajā utt. Tās iezīme ir iekļaušanas īpašums, t.i. iekļūšana visās sabiedriskās dzīves sfērās īpašu līdzekļu turēšanas dēļ. No otras puses, jebkura sociālā mijiedarbība iegūst politisku raksturu, ja tā ietekmē noteiktas organizācijas mērķu sasniegšanai nepieciešamo resursu organizēšanu un mobilizāciju.
5
Politika veic vairākas sociāli nozīmīgas funkcijas. Starp tiem ir sabiedriskās dzīves vadīšana un ekonomiskās un sociālās attīstības stratēģisko virzienu noteikšana. Prognostiskā funkcija ir cieši saistīta ar šo funkciju, kas ietver sabiedrības attīstības perspektīvu analīzi un, pamatojoties uz to, pielāgojumus valsts pārvaldē. Ideoloģiskā funkcija ir vērsta uz sabiedrības apziņas un noteiktas politiskās kultūras veidošanos, vērtību un ideālu izplatīšanu. Viņiem, savukārt, jāintegrējas un jāorganizē sabiedrība, lai risinātu svarīgas sociālās problēmas. Ideoloģija kalpo arī politisko dalībnieku darbību leģitimizēšanai. Visbeidzot, politika pilda socializācijas funkciju, t.i. indivīda iekļaušana sabiedriskajā dzīvē.
