Pēdējā laikā arvien biežāk dzirdamas runas par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu. Šis pasākums kļūst par realitāti un ekonomiski neizbēgams, jo palielinās pensionāru skaits, bet strādājošo pilsoņu skaits, gluži pretēji, samazinās. Krievijas Federācijas Finanšu ministrija uzskata pensionēšanās vecuma paaugstināšanu par pašu pasākumu, kas palīdzēs pārvarēt esošo pensiju fonda deficītu.
Iepriekš veiktā reforma nenovērsa valsts pensiju sistēmu no likstām, un eksperti uzskata, ka nav tālu laiks, kad Pensiju fonds vienkārši nespēj pildīt savas saistības.
Krievijas Federācijas Finanšu ministrija iesniedza pensiju reformas izstrādē iesaistītajām aģentūrām savus aprēķinus, saskaņā ar kuriem līdz 2029. gadam pensiju fonda deficītu var novērst, vienmērīgi, daudzpakāpju veidā paaugstinot to cilvēku vecumu, kuri dodas pelnītā atpūtā. Saskaņā ar šiem aprēķiniem pieauguma pirmais posms būtu jāparedz 2015. gadā. Plānots, ka galīgais pensionēšanās vecums būs 63 gadi, un tas būs vienāds gan vīriešiem, gan sievietēm.
Kā ierasts, Finanšu ministrija savos aprēķinos atsaucas uz Rietumu valstu piemēriem, kurās pensionēšanās vecums ir 65-67 gadi. Tomēr netiek ņemts vērā, ka vidējais dzīves ilgums attīstītajās valstīs ir vairāk nekā 70 gadi vīriešiem un apmēram 80 gadi sievietēm, turpretī Krievijā šie rādītāji ir attiecīgi 64, 3 un 76, 1 gads.
Pirmais šo rādītāju apskats liecina, ka daudziem vīriešiem izredzes izdzīvot līdz pensijai 63 gadu vecumā būs nereālas. Ņemot vērā faktu, ka Finanšu ministrijas priekšlikumos norādīts minimālās darba pieredzes palielinājums, garantējot pensijas saņemšanu no 5 gadiem līdz 15, vīriešiem, kuri nostrādājuši 14 gadus, būs jāstrādā līdz tiem pašiem 64 gadiem, kas ir vidējās mirstības rādītājs.
Finanšu ministrijas pārstāvji tomēr saka, ka šo rādītāju ļoti spēcīgi ietekmē augstais jauniešu mirstības līmenis. Pēc viņas teiktā, pēc finanšu ministra teiktā, krievu vīriešu vidējais dzīves ilgums palielināsies līdz vidējam eiropietim.
Ir cerība, ka Finanšu ministrijas priekšlikumu pakete PFR deficīta novēršanai, ieskaitot pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, netiks pieņemta bez nosacījumiem. Pret to iebilst arī Veselības ministrija un Ekonomiskās attīstības ministrija, kas uzskata, ka problēma vispār nav saistīta ar demogrāfiju, bet gan ar zemām apdrošināšanas prēmiju likmēm un finansējuma trūkumu priekšlaicīgu pensiju nodrošināšanai. Paredzams, ka 2012. gada jūlijā aģentūras, kas iesaistītas pensiju reformas izstrādē, ziņos Ministru kabinetam par savu lēmumu provizoriskiem rezultātiem. Plānots, ka reformu projekts tiks pabeigts līdz 2012. gada oktobrim, un to sāks īstenot 2014. gada janvārī.
Valdībai nebūs iespējas izvairīties no pensionēšanās vecuma paaugstināšanas, kamēr valsts ir tikai izejvielu piegādātājs un nav uzsākta konkurētspējīga ražošana, kas var mazināt ekonomikas atkarību no naftas un gāzes dolāru injekcijām.
