Amerikāņu režisora, aktiera, producenta un scenārista Martina Čārlza Skorsēzes grāmatā ir vairāk nekā 300 darbu. Šis talantīgais daudzu filmu akadēmiju laureāts dzimis 1942. gada 17. novembrī Ņujorkā, ASV, un viņa filmogrāfija sākas 1959. gadā. Starp viņa veiksmīgajām režisora filmām ir tādas filmas kā “Volstrītas vilks”, “Taksometra šoferis”, “Nikns bullis”, “Aviators”, “Komēdijas karalis”, “Ņujorkas bandas”, “Pēc darba”, “Krāsa nauda "un daudzi citi. Un Mārtiņa labākajiem darbiem ir vērts pakavēties sīkāk.
Jaunrades iezīmes
Skorsēze dzimusi Kvīnsas ceturksnī, kas nav pārsteidzoši, jo tajā tika dibināti Sicīlijas imigranti, un Martinam ir itāļu saknes. Sākumā viņš bija diezgan reliģiozs, tāpat kā visa viņa ģimene, taču galu galā atdzisa pie ticības un sauca sevi par bijušo katoļu. Vēlāk Skorsēze paskaidroja, ka vēlas būt priesteris, bet saprata, ka tam ir jāatsakās no laicīgās pasaules. Viņa gleznas bieži rada sarežģītus reliģiskus jautājumus un problēmas attiecībās ar baznīcu.
Kopš bērnības Mārtiņš iemīlēja vēsturiskās filmas un bija ieinteresēts neoreālistu filmās. Viņa darbu ietekmēja arī dokumentālais itāļu kino. Viņa gleznās ir brutālas vardarbības ainas, asiņainas epizodes, un to nepieņem visi kritiķi. Skorsēze filmēja gangsterfilmu, ar visu atklātību un tiešumu nododot kriminālās dzīves likumus, nepārspīlējot. Papildus ikdienas mafijai Mārtins pievērš uzmanību varoņu attiecību psiholoģiskajam aspektam.
Vēlākajās gleznās Skorsēze izvirza jautājumus par demokrātijas veidošanos Amerikā, runā par emigrantu dzīvi un viņu sadursmi ar pamatiedzīvotājiem. Mārtiņa gleznas ir reālistiskas un tām ir īpašs stils. Lēna notikumu attīstība, sarežģītas varoņu attiecības - tas viss aizrauj viņa darba fanus.
