Atomelektrostacijas izveidošana bija pagrieziena punkts enerģijas vēsturē, jo cilvēks ieguva iespēju iegūt milzīgu enerģiju, neizmantojot tradicionālos kurināmā avotus. Atomelektrostacija darbojas ar kodoldegvielu, tāpēc elektroenerģijas ražošanas procesā ir jāraugās, lai izvairītos no iespējamām avārijām.
Černobiļas AES
Negadījums Černobiļas atomelektrostacijā (Černobiļas atomelektrostacija), kas atrodas netālu no tāda paša nosaukuma pilsētas Ukrainā, kļuva par lielāko avāriju kodolenerģijas vēsturē. Tas notika 1989. gada 26. aprīlī. Ceturtā energobloka iznīcināšana izraisīja daudzu kodolizotopu skaldīšanas produktu izdalīšanos. Gaisa masas tos veda ievērojamā attālumā. Radioaktīvie izotopi tika atklāti uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī vairākās citās valstīs.
Dienu pirms katastrofas AES darbinieki plānoja veikt ceturtā energobloka drošības sistēmas konstrukcijas testus. Pārbaužu laikā radās grūtības saistībā ar reaktora vadību. 26. aprīlī aptuveni vienā rītā notika straujš nekontrolēts jaudas pieaugums, kura dēļ notika ceturtā spēka agregāta iznīcināšana.
Turpmākajās dienās tika mēģināti deaktivizēt radioaktīvos izotopus, izmantojot īpašas vielas, taču tie neko nenoveda. Nezināmu iemeslu dēļ temperatūra reaktora šahtā sāka paaugstināties, kas izraisīja vēl lielāku radioaktīvo vielu izdalīšanos atmosfērā.
Starojumam tika pakļauti vairāk nekā 8 miljoni cilvēku, ieskaitot Baltkrievijas, Krievijas un Ukrainas iedzīvotājus. Gandrīz 400 tūkstoši teritoriju, kas atrodas blakus Černobiļas atomelektrostacijai, tika steidzami evakuēti. Ietekmētā lauksaimniecības zeme.
