2018. gada maijā Lisabonā notika 63. Eirovīzijas dziesmu konkurss. Krievijas Federāciju Portugāles galvaspilsētā pārstāvēja izpildītāja Jūlija Samoilova. Neskatoties uz to, ka viņai negadījās runāt finālā, trauslā meitene nekavējoties uzvarēja skatītāju mīlestību.
Pirmie soļi
Jūlija Olegovna dzimusi 1989. gadā Komi Republikā. Uhtas pilsētā pagāja viņas bērnība un jaunība. Samoilova vecāki ieradās ziemeļos no dažādām valsts vietām, satikās šajā reģionā un nodibināja ģimeni. Papildus Jūlijai piedzima viņu dēls Zhenya un meita Oksana. Ģimenes galva strādāja par kalnraci, un viņas māte, meklējot darbu, mainīja daudzas profesijas. Mūsdienās ģimene veiksmīgi nodarbojas ar celtniecības biznesu.
Mazuļu fotoattēli norāda, ka Jūlija piedzima veselīgs bērns. Bet neveiksmīgā vakcinācija meiteni noveda pie ratiņkrēsla. Diagnoze "Mugurkaula muskuļa atrofija" padarīja viņu par 1. grupas invalīdu. Bet tas netraucēja viņai attīstīties kā radošai personai un iesaistīties vokālā darbā ar skolotāju Pionieru mājā. Mazās Jūlijas mīļākais izpildītājs bija Tatjana Bulanova, viņa pārliecinoši dziedāja savas dziesmas mājās. Pirms pilsētniekiem viņa pirmo reizi parādīja savu talantu 10 gadu vecumā. Izrādei tika izvēlēts Valērijas hīts “Lidmašīna”. Jaunā dziedātāja labprāt piedalījās dažādos konkursos un bieži uzvarēja. 14 gadu vecumā viņai tika piešķirts festivāla "Uz sapņu spārniem" laureāta diploms, pēc tam sekoja uzvaras konkursos "Pavasara pilieni" un "Shlyager-2005".
Neatpazīts talants
Neskatoties uz daudzajām uzvarām, meitene nevarēja iekļūt Krievijas šovbiznesā. Bet viņa turpināja dziedāt, izmantojot katru iespēju. Savulaik viņa izveidoja rokgrupu un divus gadus uzstājās kopā ar komandu, taču solo karjera viņu piesaistīja vairāk. Jūlija sāka dziedāt restorānos, kur mūzikas cienītāji pulcējās visā pilsētā. Dziedātājas repertuārs bija ļoti daudzveidīgs: no Vladimira Vysotsky darbiem līdz kompozīcijām Mihaila Krūga šansona stilā. Vienā reizē vokālists nolēma pārtraukt ar mūziku un nodarboties ar biznesu. Kopā ar draugu viņa atvēra reklāmas firmu un iestājās universitātē psiholoģijas fakultātē. Bet viņa nesaņēma izglītību, viņa tika izraidīta no akadēmijas bez diploma. Viņa atgriezās pie mūzikas, kas kļuva par viņas dzīves sastāvdaļu.
Ilgi gaidītie panākumi
Televīzijas kanāls "Krievija -1" 2012. gadā uzaicināja meiteni uz projektu "Faktors A". Žūrija stāvēja stāvot pretī dziesmas “Prayer” ieskaujošajai skaņai. Finālā vokālists kļuva par otro un no skatuves dīvas rokām saņēma Zelta zvaigznes Allas balvu. Samoilova biogrāfijā pagrieziena punkts bija pelnītā uzvara un slavenu pašmāju izpildītāju uzmanība. Jūlija palika galvaspilsētā un kļuva par biežu viesi Maskavas koncertu norises vietās, devās turnejā pa valsti. Lielākā balva un atzinība bija viņas dalība ziemas paralimpisko spēļu atklāšanā Sočos. Dziesmas “Mēs kopā” uzstāšanās laikā miljoniem skatītāju raudāja. Izrādē "Balss" Jūlija parādījās kopā ar jauno producentu Aleksandru Jakovļevu un prezentēja videoklipu "Live". Izpildītāju mūzikas darbnīcā sirsnīgi uzņēma kolēģi. Viņu ļoti atbalstīja Olga Kormukhina, un Goša Kutsenko piedāvāja ierakstīt dziesmu "Neskatieties atpakaļ".
Eirovīzijas dziesmu konkurss
Bija plānots, ka Samoilova pārstāvēs Krieviju Eirovīzijā 2017 ar aizkustinošo dziesmu “Burning Fire”. Sākumā klips parādījās internetā un izraisīja jauktu reakciju. Daži uzskatīja par spekulācijām, ka, viņuprāt, meiteņu ar invaliditāti dalībai konkursā tai vajadzēja žēlot gan no žūrijas, gan skatītājiem, bet visvairāk apbrīnoja dziedātājas prāta un talanta spēku. Tomēr Kijevas varas iestādes neļāva Jūlijai ienākt valstī. Uz ierosinājumu pārraidīt Samoilova runu no Maskavas Krievija atteicās.
Eirovīzijas dziesmu konkursā Jūlija iekļuva 2018. gadā. Viņas uzstāšanās Lisabonā konkursa pusfinālā nebija sevišķi veiksmīga, acīmredzot, uztraukums tik nozīmīgā notikuma brīdī ietekmēja. Tajā pašā gadā dziedātāja izdeva savu solo albumu "Miega".
