Padomju laikos students zināja viena no marksisma pamatlicējiem F. Engelsa citātu: "Ģimene ir sabiedrības vienība." Lai arī Padomju Savienība sabruka jau labu laiku atpakaļ un marksisms-ļeņinisms pārstāja būt par valsts ideoloģiju, šī frāze nav zaudējusi savu aktualitāti.
![Image Image](https://images.culturehatti.com/img/kultura-i-obshestvo/72/semya-kak-oplot-obshestva.jpg)
Lietošanas instrukcija
1
Neskatoties uz to, ka ģimenes institūcija Krievijā un ārpus tās dažādu iemeslu dēļ pašlaik piedzīvo nopietnu krīzi, ģimenei joprojām ir ļoti nozīmīga loma jebkuras sabiedrības dzīvē, faktiski tās galvenajam pamatam.
2
Ģimene veic vairākas svarīgas funkcijas, bez kurām sabiedrība vienkārši nav spējīga normāli eksistēt. Pirmkārt, reproduktīvā. Lai arī laiki, kad nelikumīga bērna piedzimšanu uzskatīja par skandalozu un mātei un viņas vecākiem atstāja traipu, pagātnē, vairums bērnu joprojām ir dzimuši no cilvēkiem, kurus saista laulības saites. Tas ir, pateicoties ģimenēm, notiek iedzīvotāju reprodukcija, sabiedrība turpina pastāvēt.
3
Lielākā daļa sociologu, psihologu, ārstu un citu speciālistu apgalvo, ka ģimenes izglītība, tēva un mātes ietekme daudz pilnīgāk veicina veselīga un harmoniski attīstīta bērna veidošanos nekā tad, kad bērni tiek audzināti valsts vai privātās iestādēs. Protams, ir izņēmumi, taču tie nemaina kopējo ainu.
4
Tieši ģimenē bērns saņem nepieciešamās komunikācijas un izturēšanās prasmes, veido vērtību sistēmu, mācās no pieaugušajiem, atkārtojot slavenā dzejnieka vārdus “kas ir labs un kas slikts”. Ģimenes lokā no tēta un mātes, kā arī no citiem pieaugušajiem radiniekiem viņš uzzina par savu valsti, tās vēsturi, pagātnes varonīgajām un traģiskajām lappusēm. Tas veicina patriotisma veidošanos pieaugošā Krievijas pilsoņa vidū.
5
Ģimenes dzīve ar kopīgām rūpēm, nepatikšanām, brīvdienām māca visiem tās locekļiem - gan pieaugušajiem, gan bērniem - saprast, ievērot, gatavību saprātīgi ierobežot savas vēlmes, vajadzības kopīgā labuma labā. Un tas ir ļoti svarīgi. Galu galā tieši tādas pašas prasības sabiedrība izvirza katram iedzīvotājam. Ja visu sabiedrību (vai vismaz tās vairākumu) veidotu egoisti, kas būtu noraizējusies tikai par savu vēlmju piepildīšanu un būtu vienaldzīga pret citu cilvēku vajadzībām un problēmām, viņa liktenis būtu neapskaužams.
6
Ģimenē, kur tiek veikta pareiza audzināšana, bērns jau no agras bērnības tiek iepazīstināts ar darbu, iespējamu palīdzību mājās, cieņu pret vecākajiem un līdzjūtību. Un tas atkal nāk par labu visai sabiedrībai kopumā. Tādējādi secināt nav grūti: jo stiprāka ir katra atsevišķa ģimene, jo spēcīgāka ir sabiedrība.