Tās dienas, kad aizraujoši un noderīgi teksti tika drukāti uz brūna papīra, jau sen ir aizmirsti. Mūsdienu grāmata savā fiziskajā būtībā ir sarežģīts, augsto tehnoloģiju produkts. Tomēr galvenie meistari joprojām ir rakstnieki un redaktori. Jeļena Šubina daudzus gadus ir strādājusi par izdevniecības redaktoru.
Sākuma apstākļi
Katrai profesijai ir savi noslēpumi, tās pievilcīgās un atbaidošās puses. Studenti, kuriem patīk literatūra kā priekšmets, visbiežāk sapņo kļūt par rakstniekiem vai žurnālistiem. Jeļena Danilovna Šubina izvēlējās redaktora profesiju. Pirmajā acu uzmetienā lēmums ir negaidīts, taču diezgan loģisks. Meitene dzimusi 1952. gada 17. augustā saprātīgā ģimenē. Tajā laikā vecāki dzīvoja priekšpilsētā. Mājā bez citām mēbelēm atradās arī divi grāmatu skapīši.
Ļena agri apguva vēstules un sāka lasīt. Viņas dzīves ceļu veidoja lasīšanas mīlestība, kas nekavējoties tika ieaudzināta bērnā. Skolā meitene labi mācījās. Nav pārsteidzoši, ka viņas iecienītākie priekšmeti bija krievu valoda un literatūra. Saņēmusi brieduma sertifikātu, Šubina iestājās Maskavas Valsts universitātes filoloģijas fakultātē. Studentu prakse notika slavenajā izdevniecībā "padomju rakstnieks". Pirmās redakcijas iemaņas viņa ieguva kritikas un literārās kritikas nodaļā.
Profesionālā darbība
1975. gadā, ieguvusi specializētu izglītību, Jeļena Šubina ieradās žurnāla "Literary Review" redakcijā. Šajos gados tipogrāfija, tā sakot, strādāja ar pilnu jaudu. Veikalos un bibliotēkās ienāca dažādu autoru un žanru grāmatas. Vidējam lasītājam bija grūti orientēties informācijas plūsmā. Lai palīdzētu cilvēkam ar noteiktu gaumi un intelekta līmeni, žurnāla darbinieki rakstīja darbu pārskatus un sīkus pārskatus par grāmatām, kas iznāca no tipogrāfijas.
Žurnālā “Tautu draudzība” Šubina vadīja prozas nodaļu. Darba specifika jau bija pilnīgi atšķirīga. Viņai bija jāizlasa autoru darbi un jāizlemj par publicēšanu vai atteikumu. Īpaši grūti novērtēt jauno rakstnieku darbus. Šajā gadījumā redaktoram ir nepieciešama plaša erudīcija un, kā saka, labi lasāma. Līdz noteiktam brīdim Jeļenai Danilovnai nebija aizdomas, ka romānu, romānu un noveļu lasīšana ir smags darbs. Laika gaitā par žūrijas locekli tika apstiprināts kompetents redaktors, kurš piešķir Lielās grāmatas balvu.
