Dažādos laikos un dažādās valstīs platonu skaits un mērķis ievērojami atšķīrās. Platoonu koncepcija, kas saglabājusies līdz mūsdienām, kā organizatoriska kaujas vienība, uzreiz neveidojās.
Grupas jēdziens vēsturē.
Vēsturiski grupa nebija tikai organizatoriska vienība, bet tai bija īpašs mērķis - apšaudīt ienaidniekus. Tātad Zviedrijas karaļa Gustava otrā laikā trīs strēlnieku komandas tika uzskatītas par platoniem, kas tika sadalītas divos veidos: tās, kuras šauj, un tās, kuras pārlādē ieročus.
Krievijā grupas vadība pirmo reizi radās impērijas laikos - 1915. gada beigās. Sākumā tie parādījās grenadieru un kājnieku karaspēkā, vēlāk izplatījās cita veida militārajās vienībās. Viņi sastāvēja no viena virsnieka, četriem apakškomisijas virsniekiem un 48 parastajiem karavīriem, kuri bija viņu komandējumā.
Platoons PSRS un Krievijas Federācijā.
Padomju armijā aizsāktās krāšņās militārās tradīcijas tiek saglabātas līdz mūsdienām. Tas galvenokārt attiecas uz platoonu skaitu atkarībā no karaspēka veida, kas joprojām tiek uzskatīts par optimālu un nav mainījies vairāk nekā astoņdesmit gadus. GRU speciālo spēku, kas tiek uzskatīti par vienu no elitārākajiem karaspēkiem Krievijas Federācijas armijā, skaits ir no 9 līdz 18 cilvēkiem, atkarībā no tajā iekļauto speciālo grupu skaita.
Tvertnes spēkos tiek izveidots pulks, pamatojoties uz cilvēku skaitu, kas vajadzīgs, lai vadītu tvertni un kalpotu tai izlidošanas laikā un dīkstāves laikā. Tā, piemēram, T-72 tvertnei tiek izveidots pulks, kurā ir 9 cilvēki.
Sarežģītākā struktūrā pulka skaita veidošanai ir artilērijas karaspēks. Šeit viss ir atkarīgs no tā, kāda veida ieroci izmanto konkrētais bataljons, un tā rezultātā no tā, cik daudzām šāda aprīkojuma vienībām saskaņā ar hartu vajadzētu piederēt vienai organizatoriskajai vienībai. Praksē izrādās, ka artilērijas plato skaits var būt no 10–12 cilvēkiem javas platoņos, līdz 20–25 cilvēkiem lielgabalu platoņos.
