Pašreizējā Krievijas Federācijas konstitūcija ir piektā pēc kārtas. To pieņēma 1993. gadā. Pirms tam konsekventi bija spēkā 1918., 1925., 1937. un 1978. gada konstitūcijas. Katra no tām pieņemšana noteica jaunu kvalitatīvu posmu sabiedrības un valsts attīstībā.
Lietošanas instrukcija
1
Pirmā Krievijas konstitūcija tika apstiprināta 1918. gada jūlijā Piektajā visu krievu padomju kongresā. Tas balstījās uz “Deklarāciju par strādājošo un ekspluatēto cilvēku tiesībām”, ko iepriekš pieņēma divi kongresi. Šī deklarācija ir pilnībā iekļauta konstitūcijā. Pirmajā konstitūcijā tika pieņemts likums "par proletariāta diktatūru". Garantētas vienlīdzīgas tiesības pilsoņiem neatkarīgi no viņu rases un tautības. Bet ne pēc klases principa. Tā saucamajām "ekspluatācijas klasēm" tika atņemtas vēlēšanas.
2
Otrā Krievijas konstitūcija tika pieņemta divpadsmitajā padomju kongresā 1925. gada maijā. Tās pieņemšana bija saistīta ar Krievijas Federācijas iestāšanos jaunizveidotajā Padomju Savienībā. Saskaņot republikas likumdošanu ar Savienību, pirmkārt, ar 1924. gada PSRS konstitūciju. No jaunā pamatlikuma tika svītrots teksts "Deklarācija par strādājošo un ekspluatēto cilvēku tiesībām". Tika mīkstināti formulējumi par “parazītu šķiru” apspiešanu un iznīcināšanu, un tika izslēgtas atsauces uz “pasaules revolūciju”. Kopumā 1925. gada konstitūcija kļuva likumīgāka un mazāk ideoloģiska nekā iepriekšējā.
3
Trešā Krievijas konstitūcija, kas tika pieņemta 1937. gada janvārī Septiņpadsmitajā ārkārtas visas Krievijas padomju kongresā, kļuva vēl juridiski stingrāka. Tās pieņemšanas nepieciešamību izraisīja PSRS 1936. gada konstitūcijas stāšanās spēkā. Trešajā konstitūcijā joprojām tika minēts "proletariāta diktatūra". Bet saistībā ar sociālisma veidošanu un ekspluatējošo šķiru likvidāciju tika ieviests vispārēju vienlīdzīgu vēlēšanu princips. Konstitūcijā parādījās nodaļas, kurās tika noteiktas pilsoņu pamattiesības un pienākumi. Komunistiskās partijas vadošā loma tika juridiski nostiprināta.
4
Pēc Ceturtās Krievijas konstitūcijas RSFSR Augstākā padome apstiprināja 1978. gada aprīlī pēc PSRS “staļinisma” konstitūcijas aizstāšanas ar “Brežņeva” konstitūciju 1977. gadā. Kopš tika paziņots par iestāšanos “attīstītā sociālisma” laikmetā, šajā konstitūcijā nebija jēdziena “proletariāta diktatūra”. Tā vietā tika apstiprināts valsts raksturs visā valstī. Ceturtā konstitūcija bija spēkā līdz 1993. gadam. Bet tā aktīvā reforma sākās 1989. gadā. Pēdējā darbības periodā tas ieviesa lielu skaitu izmaiņu un papildinājumu, kas gandrīz pilnībā mainīja tā būtību.
5
Pašreizējā Krievijas Federācijas konstitūcija tika pieņemta tautas balsojumā 1993. gada decembrī. Iepriekšējā konstitūcija līdz tam laikam vairs nevarēja atspoguļot jaunā laikmeta vajadzības un realitāti. Tajā izdarītie grozījumi un papildinājumi dažreiz bija pretrunā viens otram un noveda pie politiskās un konstitucionālās krīzes 1993. gada oktobrī. Pašreizējā konstitūcija būtiski atšķiras no četrām padomju laika konstitūcijām.
