Valsts ar vairāk nekā tūkstoš gadu vēsturi, piedzīvojot lejupslīdes un uzplaukumu, atbrīvojot slāvus Eiropā un veidojot sociālismu visā pasaulē. Lielākais apgabalā, daudznacionāls, ar bagātīgu zarnu - tas viss attiecas uz mūsdienu Krieviju.
Lietošanas instrukcija
1
Sadalītā valsts. 1991. gadā Padomju Savienība oficiāli sabruka. Parādījās Krievija un vēl 14 jaunizveidotās valstis. Vai tas nozīmē, ka parādījās vienas 15 valsts vietā? Ja mēs uzticamies Rietumu ekspertiem, kuri mums palīdzēja veidot demokrātisku sabiedrību, apspriedās ar mūsu vietniekiem konstitūcijas sastādīšanā un pārcēla mūsu ekonomiku uz liberālām sliedēm, tad jā. Padomju Savienība bija vēsturiska kļūda, kas sasaistīja 15 dažādu valstu tautu dzīvi ilgi 70 gadus. Vienoties ar Rietumu ekspertiem vai nē, ir tīri personiska lieta. Patrioti, kas joprojām izturas pret nacionālistiem, ukraiņus un baltkrievus uzskata par krievu tautas daļu, un Vidusāzijas tautas ir pilntiesīgu Krievijas pilsoņu - tatāru un baškīru - tuvi radinieki.
2
Māja dažādām tautām. Krievija ir tāda pati kā pirms vairākiem gadsimtiem daudznacionāla valsts. Varbūt kāds gribētu redzēt Krieviju tikai un vienīgi krievu vai kādu citu, bet fakts ir tāds, ka Krievijas okupētajā teritorijā vēsturiski bija daudz dažādu tautu - krievi, tatāri, baškāri, šuvaši, čečeni. Ja jūs uzskaitīsit visus, saraksts būs ļoti iespaidīgs. Un, kaut arī krievu krievu īpatsvars Krievijā ir diezgan liels (apmēram 81%), mūsu valsti nav iespējams saukt par viennacionālu. Mums ir jārēķinās ar visu mūsu kopīgo māju iedzīvotāju interesēm gan politikā, gan ikdienas dzīvē.
3
Bagāta valsts ar nabadzīgiem iedzīvotājiem. Tas, ka Krievijai ir ievērojamas dabas resursu rezerves, nav apšaubāms. Tomēr, ja kaut kur ārpusē paskatās uz parasto cilvēku dzīvi, rodas jautājums, kam tad visa šī bagātība iet? Neaizmirstiet, ka saskaņā ar Krievijas Federācijas 1993. gada konstitūciju “Zeme un citi dabas resursi var būt privātā, valsts, pašvaldības un cita veida īpašumā”. Tas ir, kopš 1993. gada zaļā gaisma tika dota oligarhiem, kuri privatizēja dabas resursus. No tā, un gāze ir tik dārga, un aviobiļetes. Saskaņā ar konstitūciju viņiem nav pienākuma dalīties ar tautu. Līdz 1993. gadam nacionālie dabas resursi nevarēja būt privātās rokās.
4
Kultūras pagrimums. Ja paskatās uz krievu kultūras vēsturi, ir jūtama lepnuma sajūta par Tēvzemi - gandrīz visos vadošajos žanros tika atzīmēti mūsu tautieši - Čaikovskis, Puškins, Diaghilevs, Aivazovskis, Staņislavskis. Grūti pateikt par mūsdienu kultūras panākumiem. Masu kultūra caur televīzijas un interneta līdzekļiem ir iekļuvusi lielākajā daļā krievu ģimeņu. Tagad mūsu kultūra ir rietumu sēriju zemas kvalitātes kopijas, komēdiju izrādes, vulgāri mūzikas video. Daļēji literatūra saglabājas salīdzinoši augstā līmenī, taču regulāri uz mīksto vāku sieviešu romāni šeit neattiecas.
5
Beigās tehniskā neizpilde? Dažiem krieviem bieži patīk kritizēt valsti par to, ka viņi neko neražo - viss aprīkojums tiek ievests, arī drēbes. Bet ne tikai uz džinsiem un tālruņiem ir vērts novērtēt valsts iespējas. Krievijai ir savas izcilās lidmašīnas (Superjet), helikopteri (Mi), klēpjdatori (Roverbook), SUV (Tiger), pat viedtālruņi (piemēram, Yotaphone). Vienkārši apskatiet novatorisku jaunu produktu izstādi, un jūs lielā mērā varat mainīt mūsdienu Krievijas ideju. Ko mēs varam teikt par ieročiem, kas vienmēr palika vieni no labākajiem pasaulē.
