Mūsdienu cilvēkam ir grūti ticēt Dievam. Viņš vēlas droši zināt: vai Visvarenais eksistē? Rodas daudzi jautājumi: "Ko Viņš no manis vēlas? Ko es varu un kas viņam jādara? Ko viņš man dos un kā tas ietekmēs manu dzīvi?"
Dieva un cilvēka attiecības
Nav iespējams vienoties ar Dieva esamību un atstāt dzīvi tādu pašu. To nevar saukt par ticību. Mēs it kā ļaujam Dievam pastāvēt, bet mēs pat nemēģinām mainīt. Cilvēkam pašam jāizlemj: ja Dievs ir, tad viņš kaut ko prasa. Viņš lasa domas un atrodas visur tuvumā, zina pagātni un redz nākotni. Ja Viņa tur nav, parādās briesmīgs secinājums: "Es daru to, ko gribu, un man nekas nebūs."
Paskāls vienā reizē pārdomāja ticības tēmu un nonāca pie dažiem secinājumiem:
1. Ticīgais cenšas sevi pazemot savu kaimiņu priekšā, viņus mīl, uzņemas sev darba un emociju nastu, tic dvēseles nemirstībai utt., T.i. aktīvi attaisno savu ticību.
2. Ja cilvēks kļūdās un nav Dieva, viņš joprojām neko nezaudē. Viņš centās dzīvot taisnīgu dzīvi, pēc nāves neatrada attaisnojumus savām cerībām, bet nomira, tāpat kā visi pārējie, atstājot aiz sevis labu atmiņu. Ja ir Dievs, tad ticīgais gūst daudzus ieguvumus, atrodoties Visvarenā tuvumā un gūstot savas ticības augļus.
3. Ja neticīgajam ir taisnība, viņš neko nav uzvarējis. Viņš dzīvo, uzskata, ka nav sirdsapziņas, pēcdzīves, atalgojuma par taisnību un soda par grēcinieku, un tad viņš nomirst. Un, ja viņš izrādās nepareizs, tad viņš zaudē visu. Atstājot pēc nāves citā realitātē, neveiksmīgais atrod apstiprinājumu, ka noliedz un zaudē Dieva valstību.
Ar apmācību un brīvprātīgu vingrinājumu palīdzību nav iespējams pārliecināt sevi par Dieva esamību. Nepieciešama gracioza palīdzība, jo bez Dieva nav iespējams iepazīt Dievu. Ir garīgais likums, kas saka, ka Dievam jāatrod vismaz viens ticīgs cilvēks, lai pievilinātu daudzus pie viņa.
Pirmais šāds cilvēks bija Vecās Derības Ābrahāms. Tad uz Zemes bija jau daudz cilvēku, bet Dievs meklēja cilvēku, kurš varētu viņam pilnībā nodoties. Viņš brauca viņam apkārt pa Zemi, neļaujot viņam “iesakņoties”, piedzīvoja bezbērnību, runāja ar viņu un savulaik, pieprasot nogalināt pats savu dēlu un pārbaudīt savu ticību, no viņa saražoja veselu tautu, kurai viņš deva savu likumu, un sāka dziļāk komunicēt ar cilvēku.
