Kristiešu pareizticīgo baznīcas svēto priekšā var atrast daudz sieviešu vārdu. Starp mirrēm nesošās sievietes sievas ieņem īpašu vietu starp lielajiem dievbijības askētiem. Viens no tiem bija Svētā apustuļu vienlīdzība Marija Magdalēna.
Svētā Marija bija cēlusies no Magdalas pilsētas Sīrijā. Tāpēc šo svēto tradicionāli sauc par Magdalēnu. Šo svēto sauc arī par vienlīdzīgiem apustuļiem tādā mērā, kā Marija ar īpašu dedzību sludināja Evaņģēliju, tāpat kā lielie apustuļi.
Marija Magdalēna pirms tikšanās ar Kristu bija apsēsta ar dēmoniem. Baumas par lieliem Pestītāja brīnumiem (ieskaitot dēmonu izraidīšanu) cieta sievieti uz Galileju. Tieši tur Kristus dziedināja Mariju, redzot viņas lielo ticību un cerību uz Dievu. Evaņģēlijs vēsta, ka no Marijas tika izraidīti septiņi dēmoni. Kopš šī laika nākotnes tikpat apustuliskais svētais ticēja Kungam un kļuva par vienu no visnopietnākajiem glābēja mācekļiem. Viņa sekoja Kristum kopā ar citām sievietēm un kalpoja Viņam.
Svētā Marija bija klāt Golgātā pie Glābēja krustā sišanas, redzēja Viņa mokas, bija lieciniece Jēzus ķermeņa noņemšanai no krusta.
Pat pirms rītausmas, Kristus augšāmcelšanās dienā, svētais nonāca pie Pestītāja kapa ikviena priekšā, lai svaidītu pēdējā miesu ar īpašiem aromātiem (mieru). Tieši alā, kur apglabāts Kristus, Marija Magdalēna ieraudzīja augšāmcēlies Dieva cilvēku, bet viņu uzreiz neatzina, sākotnēji maldinot viņu par dārznieku. Tikai pēc Jēzus Kristus apliecināšanas viņa saprata notikušā nozīmīgumu un varenību. Pēc šīs parādīšanās Marija Magdalēna devās pie apustuļiem, lai pastāstītu par Kristus augšāmcelšanos.
Pēc Kristus pacelšanās debesīs svētais palika kopā ar citiem apustuļiem un Jaunavu Jeruzālemē, un pēc Svētā Gara nolaišanās viņa devās sludināt uz Romu. Tur Svētā Marija pasniedza imperatoram Tiberijam sarkanu olu ar vārdiem, ka Kristus ir augšāmcēlies. Viņa stāstīja imperatoram par Pilāta netaisnīgo nosodījumu, Pestītāja brīnumiem un Viņa ciešanām. Kopš tā laika ir sākusies tradīcija olu krāsošanai Lieldienām.
Svētais viņas zemes dzīves dienas pabeidza 1. gadsimtā. IX gadsimtā svēto relikvijas no Efesas tika pārnestas uz Konstantinopoli. Lielo askētiķu relikviju daļiņas atrodas arī Athos kalnā un Jeruzālemē.
Svētās Marijas Magdalēnu sauc par mirušo baznīcu. Šis vārds ir saistīts ar faktu, ka viņa bija starp tām sievietēm, kuras saskaņā ar ebreju tradīcijām svaidīja pasaules apbedīto Kristus miesu. Arī pēc nāves Marija nonāca pie Pestītāja kapa ar aromātiem, lai svaidītu Jēzus miesu.
