Pareizticīgā baznīca 11. septembrī jaunā stilā godina Kunga Jāņa svētā pravieša un priekšteča piemiņu. Šajā dienā pareizticīgo baznīcās tiek atcerēti traģiski evaņģēlija vēstures notikumi - it īpaši Jāņa Kristītāja nāve.
Jānis Kristītājs ir lielākais pravietis, kurš veco un jauno derību krustojumā sludināja grēku nožēlošanu un garīgo pamošanos starp cilvēkiem. Jāni sauc arī par baptistu, jo tieši viņš Jordānijā veica pirmo Vecās Derības kristību, ko sauca par grēku nožēlošanas kristību un simbolizēja ticību Dieva vienotībai. No evaņģēlija stāstījuma ir skaidrs, ka Jānis sludināja Mesijas Kristus nākšanu pasaulē, sagatavojot cilvēkus Glābēja un Kunga pieņemšanai. Tāpēc Baznīca atsaucas uz pravieti Jāni kā priekšteci. Savā dzīvē pravietim Jānim bija tas gods pieskarties paša Kristus galvai. Šis notikums notika Jēzus kristību laikā Jordānas upē. Pats Glābējs Jāni sauca par visaugstāko taisnīgo cilvēku no visiem, kas dzimuši uz zemes.
Pēc Jēzus Kristus kristīšanas Svētais Jānis Kristītājs neatteicās no savas pravietiskās kalpošanas. Pravietis turpināja atrast ceļu uz cilvēku sirdi, aicinot viņu uz grēku nožēlu, grēku piedošanu un vēršanos pie Dieva. Ļaudis īpaši cienīja Jāni Kristītāju, šobrīd pilnīgi iespējams teikt, ka priekštecis bija ļoti slavens senās Izraēlas cilvēks.
Atklājot gan visas sabiedrības, gan atsevišķu cilvēku grēkus un netikumus, Jānis Kristītājs "neskatījās sejās". Jo īpaši no Evaņģēlija stāstījuma ir zināms, ka svētais taisnais cilvēks, kurš notiesāts par paša Galilejas valdnieka Hēroda laulības pārkāpšanu. Priekštecis norādīja, ka ķēniņš Hērods, pārkāpdams Mozus likumus, sev paņēma sava dzīvā brāļa Filipa (Hērodijas) sievu. Šādu ķēniņa Hēroda zvērību un morālo pagrimumu lielais grēku nožēlošanas sludinātājs nevarēja nosodīt. Apsūdzošo vārdu dēļ karalis pavēlēja pravieti ievietot cietumā, tādējādi izolējot viņu no sabiedrības. To var uzskatīt par personīgu motīvu, kā arī kā bailes, ka visa Izraēlas tauta uzzinās par valdnieka morālo zvērību. Tomēr ķēniņš pavēlēja Jāni atstāt dzīvu, jo viņš zināja, cik daudz cilvēku godā lielo taisnīgo cilvēku.
Evaņģēlija notikumi apraksta arī šādus notikumus pirms pravieša nāves. Tā karaļa Hēroda dzimšanas dienā karaļa Salomes nelikumīgās sievas meita izpildīja deju kā dāvanu valdniekam, lai iepriecinātu pēdējā skatienu. Hērodam tik ļoti patika deja, ka viņš solīja dot Salomijai visu, ko viņa lūdza. Salomija steidzās konsultēties ar savu māti Hērodiju. Hēroda sieva, kas ienīda Jāni Kristītāju par pārmetumiem, lika meitai lūgt Jāņa Kristītāja galvu uz šķīvja. Ar šo lūgumu Salomija vērsās pie Hēroda. Karalis bija ļoti noskumis, bet, kā vēsta evaņģēliji, zvēresta un to, kas bija ar viņu, dēļ viņš pavēlēja nocirst cietumā Jāņa Kristītāja galvu un novietot uz banketu zāles uz šķīvja.
Tādējādi beidzās visu laiku lielākā pravieša dzīves dienas. Jāņa Kristītāja sprediķa notikumi un taisnīgo nāves apstākļi ir aprakstīti trīs evaņģēlijos - Mateja, Marka un Lūkasā. Pašlaik Baznīca, atceroties Jāņa Kristītāja galvas nokautu, ir izveidojusi vienas dienas stingru gavēni, kura laikā nav atļauts ēst ne tikai dzīvnieku produktus, bet arī zivis un augu eļļu.
