Sabiedrību var uzskatīt par demokrātisku, ja tā paredz politiskās brīvības, ieskaitot valstij garantētās tiesības piedalīties politiskajās asociācijās. Pilsoņi var aizstāvēt savas tiesības un piedalīties cīņā par varu, apvienojoties politiskajās kustībās vai partijās.
Kas ir politiskā kustība
Sabiedrība nav viendabīga cilvēku masa. Tajā ir dažādas sociālās grupas, kas atšķiras pēc vietas sabiedriskajā dzīvē un to pamatinteresēm. Cilvēku grupu mijiedarbība ar pašreizējo valdību bieži noved pie pretēju interešu sadursmes. Viens no masu sabiedriskās darbības mērķiem ir aizsargāt viņu tiesības un brīvības, izteikt viedokli un ietekmēt sabiedrisko kārtību. Šīs tendences virza politiskās kustības.
Politiskā kustība ir pilsoņu brīvprātīga veidošanās, kas notiek masveidā un tiek veidota pēc to cilvēku iniciatīvas, kuri veido tās pamatu. Kustība kalpo cilvēku apvienošanai ar kopēju mērķi. Tā var būt cīņa par mieru vai ekoloģiju, pretstatīšana bruņošanās sacīkstēm, nacionālo interešu aizsardzība vai kultūras identitātes saglabāšana.
Mūsdienās daudzās demokrātiskās pasaules valstīs notiek vairāk nekā simts kustību, dažas no tām atbalsta cilvēktiesību vai vides saglabāšanu. Parasti politiskās kustības ir atšķirīgas savā sociālajā sastāvā un ir veidotas uz spontānas pašpārvaldes. Dalība politiskajā kustībā, kā likums, netiek nodrošināta. Pārvaldību veic vēlēta institūcija, kas izveidota uz koleģiāla principa.
Politisko kustību darbība sastāv no visdažādāko darbību organizēšanas. Tas var būt mītiņi, gājieni, piketi, parakstu vākšana iniciatīvas atbalstam. Šādas kustības politiskais raksturs ir saistīts ar vēlmi ietekmēt varas iestāžu lēmumus.
