Krievijas un Gruzijas konfliktam ir politisks raksturs - valstī nav acīmredzamu mēģinājumu sagrābt kaimiņa teritoriju vai izveidot kontrolētu valdību. Šādos gadījumos plašai sabiedrībai ir pieejama tikai neliela daļa no cēloņiem, kas izraisa redzamas sekas. Tāpēc objektīvi mēs varam runāt tikai par notikumu hronoloģiju, un mums ir jāizdara tikai pieņēmumi par virzošajiem spēkiem.
Starpvalstu problēmas, kas 2008. gadā noveda pie piecu dienu kara starp Krieviju un Gruziju, redzamās saknes meklējamas Gruzijas iekšējā konfliktā. Šīs valsts struktūrā ietilpst trīs republikas (Abhāzija, Adžāra un Dienvidosetija), kurām ir savas valdības. Padomju Savienības sabrukuma laikā viņi arī pieprasīja daudz lielāku neatkarību, līdz pat tiesībām izveidot atsevišķu valsti vai iekļūt Krievijas Federācijā.
Pagājušā gadsimta beigās tas viss izraisīja vietējos karus starp centrālo valdību, Dienvidosetiju un Abhāziju. Sacelšanās tika nodzēsta ar Krievijas starpniecības palīdzību, un tika izvietoti bruņoti Krievijas miera uzturētāji, lai novērstu karadarbības atkārtošanos konfliktu zonās. Starp Krievijas Federāciju un Gruziju tika noslēgti vairāki nolīgumi, nosakot šādu miera uzturētāju statusu un paredzot Krievijas dalību republiku atjaunošanā.
Tomēr tas neizraisīja politisko izlīgumu par konfrontāciju starp centrālo un republikas varu, bet tikai saglabāja pretrunas. Piemēram, Dienvidosetija un Abhāzija nepiedalījās Gruzijas prezidenta vēlēšanās. Pēc Miheila Saakašvili nākšanas pie varas konflikti atkal nonāca militārajā posmā, taču tagad tur ir izvietoti arī krievu karavīri.
2008. gada 7. augustā Gruzijas karaspēks uzbruka Tshinvali, galvenajai Dienvidosetijas pilsētai, kā rezultātā miera uzturētāji gāja bojā papildus vietējiem iedzīvotājiem. Atbildot uz to, Krievija uzsāka militārās operācijas “miera piespiešanā” Gruzijā, kas ilga piecas dienas un beidzās ar Gruzijas sakāvi. Pēc tam Krievijas Federācija atzina Dienvidosetijas un Abhāzijas neatkarību un noslēdza ar tām starpvalstu līgumus, kuriem būtu jāsniedz militārs atbalsts gadījumā, ja Gruzijas armija atkārtotu uzbrukumu.
Tas viss noveda pie konfrontācijas starp Krieviju un Gruziju dažādās jomās - sākot ar Borjomi importa aizliegumu Krievijas Federācijā un vīzu režīma sašaurināšanu līdz Gruzijas iestāšanās bloķēšanai Pasaules Tirdzniecības organizācijā.
