Kristīgajā tradīcijā ir vairāki sakramenti. Viens no vissvarīgākajiem ir svētā kristīšana. Svētā Vakarēdiena prototips bija Vecās Derības tāda paša nosaukuma tradīcija.
Jaunās Derības Svētie Raksti vēsta par Vecās Derības kristībām. Šo darbību veica pravietis Jānis Kristītājs, saukts arī par baptistu.
Svētais Jānis bija Jēzus Kristus priekštecis. Pravietis sagatavoja cilvēkus tieši Glābēja pieņemšanai, sludināja grēku nožēlošanu un ticību patiesajam Dievam. Pats Kristus dēvē Jāni par lielāko cilvēku no tiem, kas dzimuši uz Zemes.
Jānis Kristītājs veica Vecās Derības kristības Jordānas upē. Šī darbība ietvēra grēku atzīšanu un ticības liecību patiesajam Dievam. Tas, kurš vēlējās saņemt Vecās Derības kristības, iegāja Jordānas upē un atzinās grēkos. Tāpēc Vecās Derības kristības sauc arī par grēku nožēlošanas kristībām. Katru uzticīgo ebreju mēģināja kristīt pravietis Jānis. Starp pirmajiem Vecās Derības kristītajiem bija Jāņa mācekļi.
Pats Kristus viņu kristīja. Tajā pašā laikā pravietis atteicās kristīt Kristu, lūdzot kristību no paša Pestītāja. Jānis saprata, ka Kristum nav jāatzīst savi grēki (Kristus nebija bez grēkiem), un Jēzum nevajadzēja atzīt ticību patiesajam Dievam, tas ir, sevī. Tomēr Kristus tiek kristīts tā, ka ebreju tauta uzņem Glābēju tā pēdējās publiskās kalpošanas laikā. Pareizticīgā baznīca Vecajā Derībā Kristus kristībās saskata faktu, ka Jordānas upē ir iznīcināta visa cilvēce. Tāpēc šobrīd notiek Epifānijas svētki, kurus 19. janvārī svinīgi svin jaunā stilā.
Jaunā Derība vēsta, ka daudzi cilvēki vispirms saņēma Jāņa Kristības. Tikai tad svēti apustuļi viņus jau kristīja Svētās Trīsvienības vārdā, kļūstot par kristīgās baznīcas locekļiem.
