Viens no lielākajiem politiskajiem skandāliem 2010. gadā bija prāva pret Džulianu Assange. Tomēr pretēji cerētajam viņam tika izvirzītas apsūdzības nevis par klasificētas informācijas izplatīšanu, bet pavisam cita iemesla dēļ.
Džūlija Assange vārds kļuva plaši pazīstams internetā 2006. gadā pēc WikiLeaks vietnes atvēršanas. Assange sponsorētā tīkla projekta mērķis bija publicēt klasificētus dokumentus un ierobežotus dokumentus, piemēram, tos, kas paredzēti diplomātiskajām aģentūrām. Ikvienam, kam ir piekļuve šādai informācijai, ir iespēja ar to dalīties vietnē. Tādējādi WikiLeaks veidotājs vēlējās iepazīstināt sabiedrību ar pasaules politikas ēnu pusēm un speciālo dienestu darbību.
Klasificētas informācijas izplatīšana internetā aizrauj daudzus dienestus un departamentus. Rezultāts bija mēģinājums slēgt vietni caur tiesu un saukt Assange pie atbildības. Tomēr šāda iniciatīva nebija veiksmīga.
Assange 2010. gada augustā joprojām tika izvirzīta apsūdzība ar jautājumu, kas nebija saistīts ar plaši pazīstamās vietnes darbībām. Divi Zviedrijas pilsoņi apsūdzēja viņu par izvarošanu. Zviedrijas tiesa lietu slēdza divas reizes, bet pēc tam joprojām izdeva starptautisku aresta orderi Džulianam Assange. Šajā laikā vietnes WikiLeaks dibinātājs, bēgdams no Zviedrijas varas iestāžu vajāšanām, jau bija pārcēlies uz Lielbritāniju, kas bija pazīstama ar to, ka ārkārtīgi reti izdeva aizdomās turētos citu valstu varas iestādēm.
Apvainojumi par izvarošanu sakrita ar vēl vienu skandālu, kas saistīts ar dokumentu publicēšanu vietnē WikiLeaks. Tas izraisīja aizdomas par kriminālvajāšanas politisko apņemšanos un par to, ka visa lieta varēja būt sagatavota vietas izbeigšanai.
2011. gadā Lielbritānijas policija arestēja Asanžu, bet vēlāk viņu atbrīvoja pret drošības naudu. Apvienotā Karaliste 2012. gada vasarā nolēma pārcelt Assange uz Zviedriju, taču viņš plāno meklēt politisko patvērumu vienā no Dienvidamerikas valstīm.
