Pēdējā svētdiena pirms Svētā Gavēņa sākuma tiek piedota. Šī īpašā pareizticīgo cilvēku diena 2016. gadā iekrīt 13. martā.
Gavēnis ir īpašs laiks grēku nožēlai un garīgai pilnveidošanai. Pēdējo kalendāro dienu pirms atturības saglabāšanas sauc par piedošanas svētdienu.
Šajā dienā pareizticīgais kristietis mēģina iztīrīt savu sirdsapziņu par visām ļaundarībām, piedot kaimiņa apvainojumus no sirds apakšas neatkarīgi no tā, cik spēcīgas bija bēdas. Pats Kungs Jēzus Kristus personai pavēlēja piedot citiem, apžēloties, jo šajā gadījumā piedošana no Dieva tiks piešķirta pašai personai.
Piedošanas svētdienas jēga un jēga ir ļoti svarīga pareizticīgo cilvēka garīgajai dzīvei. Piedošanas dienā svētdien katrs pareizticīgais kristietis ne tikai atstāj aizvainojumu savam tuvākajam, bet arī pats lūdz piedošanu.
Pareizticīgo baznīcās Piedošanas svētdienas vakarā tiek rīkots īpašs dievkalpojums, kas beidzas ar piedošanu, kura laikā visi draudzē klātesošie lūdz viens otram piedošanu, šķīstot sirdsapziņu kaimiņu priekšā. Šī samierināšanās darbība ir nepieciešama, lai pienācīgi ieietu Lielajā Gavēnī un tiektos pie lūgšanas un gavēšanas garīgajiem tikumiem.
Pareizticīgajam cilvēkam ir jāsaprot, ka ir ļoti svarīgi ne tikai gaidīt sevi, kad grēcīgais cilvēks rīkojas, lai lūgtu piedošanu. Jūsu žēlastībā ir vērts vispirms veikt samierināšanās soli, lūdzot piedošanu, pat ja vaina ir jūsu kaimiņam.
Bieži gadās, ka ar savu izturēšanos cilvēks ievieš kārdinājumu, sava kaimiņa kārdinājumu. Laicīgajā valodā šādu uzvedību var saukt par provokāciju, kuras dēļ apkārtējie cilvēki ir dusmīgi un rupji var viņus apvainot. Piedāvājuma meklēšanu no citiem var uzskatīt arī par atvainošanos par kārdinājumiem un kārdinājumiem attiecībā uz citu cilvēku, kas notikuši mūsu dzīvē.
