Bēgļu institūcija, kas izveidota, lai glābtu civiliedzīvotāju dzīvības militāros konfliktos, mūsdienu pasaulē izraisa arvien vairāk diskusiju. Gan politiskie, gan sabiedriskie darbinieki mēģina noteikt skaidrākos kritērijus patvēruma piešķiršanai, lai, no vienas puses, palīdzētu potenciālajiem konfliktu upuriem un, no otras puses, ņemtu vērā uzņēmējvalstu iespējas.
Lietošanas instrukcija
1
Bēgļi pastāv kopš militāru konfliktu sākšanās. Pakāpeniski, sarežģoties birokrātiskām procedūrām un pastiprinot robežkontroli, kļuva nepieciešams radīt īpašu statusu cilvēkiem, kuri meklē aizbēgšanu no vajāšanām citā valstī. Pat pirms Otrā pasaules kara dažas pasaules valstis izdeva īpašas vīzas ebrejiem, kuriem draudēja nosūtīšana uz koncentrācijas nometnēm nacistiskajā Vācijā. Tomēr vienotas sistēmas un starptautiskas saistības bēgļu jautājumā nebija. Tikai piecdesmitajos gados ANO pieņēma bēgļu konvenciju, saskaņā ar kuru personu, kas pameta savu valsti vajāšanas vai dzīvības draudu dēļ un tika atzīta par bēgli, nevar atgriezt valstī, no kuras viņš aizbēga.
2
Pašreizējā situācija liecina, ka bēgļa statuss kļūst arvien neskaidrāks. Viņi kļūst par bēgļiem ne tikai politisku, bet arī ekonomisku un pat klimatisku iemeslu dēļ. Tajā pašā laikā attīstītās valstis arvien vairāk saskaras ar nelegālās migrācijas situāciju, kas slēpta kā bēgļi - arvien vairāk cilvēku no attīstītajām valstīm, nespējot citā veidā ierasties vēlamajā valstī, nokļūt tur nelegāli vai ar tūristu vīzu un pieteikties bēgļa statusam, pat ja viņi un dzimtenē reālu briesmu nav.
3
Cīņu pret šādu migrāciju veic ar dažādām metodēm. Vairākas valstis stingrāki bēgļu kritēriji - tām jāsniedz vairāk pierādījumu, ka viņu dzīvība patiešām ir apdraudēta.
Citas valstis, piemēram, Francija, cenšas paātrināt bēgļu dokumentu apstrādi. Fakts ir tāds, ka nodrošināšana tiem, kas bēg no vajāšanām, visbiežāk krīt uz tās valsts pleciem, kura viņus pieņem. Tāpēc ātrāka vērtspapīru pārskatīšana var palīdzēt valstij ietaupīt naudu, kā arī sekmēs reālu bēgļu ātrāku integrāciju.
Trešais veids ir bufervalstu izmantošana. Piemēram, 2013. gadā Austrālija noslēdza vienošanos ar kaimiņos esošo Papua Jaungvineju, ka visi bēgļi, kas ieradās Austrālijā, dosies tur un meklēs patvērumu tieši Jaunajā Gvinejā.
4
Līdztekus viltus bēgļu problēmai ir arī to cilvēku skaita palielināšanās problēma, kuri ir patiesi pakļauti riskam savās valstīs. Tāpēc, lai atrisinātu bēgļu problēmu, ANO veic miera uzturēšanas pasākumus, cenšoties normalizēt situāciju valstīs, kurās notiek militārie konflikti. Tomēr mēs varam secināt, ka reāls bēgļu skaita samazinājums ir sagaidāms tikai ar dzīves līmeņa paaugstināšanos nabadzīgākajās valstīs un totalitāro un autoritāro režīmu aiziešanu.
