Eirovīzija ir mūzikas konkurss, ko katru gadu rīko un pārraida televīzijā. Tajā var piedalīties viens dalībnieks no katras Eiropas Apraides savienības valsts. Apraide tiek veikta ne tikai Eiropā, bet arī tajās valstīs, kas pat nepiedalās konkursā (Indijā, Ēģiptē, Vjetnamā, Jordānijā un daudzās citās).
Lietošanas instrukcija
1
Pašreizējie Eirovīzijas noteikumi nedaudz atšķiras no tiem, kas bija spēkā pirmā konkursa prezentācijas laikā. Tas notika 1956. gadā Šveices pilsētā Lugano. Sākumā bija tikai 7 iesaistītās valstis, katrs mākslinieks izvēlējās divas dziesmas. Vēlāk no katra tika ņemts tikai 1 sastāvs. Šī tradīcija ir saglabājusies līdz mūsdienām.
2
Šim konkursam ir vēl daži pamatnoteikumi. Pirmkārt, izpildītājs un viņa dziesma tiek atlasīti valstī, kas piedalās Eirovīzijā. Muzikālais skaņdarbs konkursā tiek uzrādīts tikai "dzīvā" veidā, tas ir, bez fonogrammas. Kad visi dalībnieki dzied savas dziesmas, sākas skatītāju balsojums. Tas ilgst 15 minūtes, kuru laikā ikviens izvēlas sev tīkamāko izrādi. Tomēr ir daži ierobežojumi, proti: skatītājs nevarēs izvēlēties dziesmu un dziedātāju no savas valsts.
3
Žūrija izskata visas balsis un summē tās pa valstīm (piemēram, atsevišķi Krievijai, Itālijai, Francijai un tā tālāk). Uzvarētāja būs tā valsts, kas iegūs visvairāk balsu. Viņa iegūs tiesības rīkot nākamo Eirovīzijas dziesmu konkursu.
4
Ievērības cienīgs ir noteikums par izpildes valodu. Astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados tika uzskatīts, ka izpildītājam dziesma jādzied tikai savas valsts valsts valodā. Tad šis ierobežojums tika atcelts, un kopš 2000. gada dalībnieks var izvēlēties dziesmu jebkurā valodā, kuru viņš vēlas dziedāt.
5
Eirovīzijai ir savi ieraksti, pareizāk sakot, čempioni. Starp tām visvairāk uzvaru izcīnījusī valsts ir Īrija. Viņa uzvarēja konkursā pat 7 reizes. Nākamie trīs tas gandrīz neatpaliek no Īrijas - Lielbritānijas, Francijas un Luksemburgas. Katra no šīm valstīm uzvarēja 5 reizes. Lielbritānija tika atzīmēta vēl vienā nominācijā: valsts, kas visbiežāk uzņēma Eirovīziju (8 reizes).
