Krievu valodas un literatūras apmācības laikā īpaša uzmanība tiek pievērsta literāro tekstu, to zīmju un iezīmju izpētei. Mākslinieciskais stils tiek izmantots visos literārajos darbos.
![Image Image](https://images.culturehatti.com/img/kultura-i-obshestvo/60/chto-takoe-hudozhestvennij-tekst.jpg)
Daiļliteratūras teksta jēdziens
Literārs teksts (daiļliteratūra) ir daļa no tekstu aprakstiem lomu spēles materiālos. Viņiem nav spēļu un spēļu-mehānisko datu. Literārs teksts bieži tiek uzrakstīts no nespeciālista stāvokļa uz atsevišķu pasaules malu literārajiem fragmentiem. Literārie teksti rada atmosfēru, aizrauj lasītāju iztēli, palīdz iegremdēties tekstā. Piemēram, dzejoļus, stāstus, romānus, dzejoļus un daudzus citus literatūras žanrus var attiecināt uz māksliniecisko stilu. Daudzi krievu literatūras klasiķi savos darbos precīzi izmantoja māksliniecisko stilu.
Literāro tekstu pazīmes un pazīmes
Literārais teksts attiecas uz runas māksliniecisko stilu. No tā izceļas tā individuālās īpašības. Literārajā tekstā ir daudz dažādu izteiksmes līdzekļu, piemēram, epitetu, metaforu, salīdzinājumu, alegoriju un daudzu citu. Ar šādu līdzekļu palīdzību autore veido attēlus un koncepcijas tam, kas tiek apskatīts mākslas darbā. Arī literārajam tekstam ir augsta emocionalitāte. Izmantojot šo stilu, autors var ne tikai izteikt savas emocijas, bet arī izraisīt tās lasītājiem. Piemēram, izmantojot aprakstu rīku, autors atspoguļo pasaules attēla noskaņu. Šādi izteikta fantāzija un izjūtas nav redzamas, piemēram, zinātniskos rakstos un biznesa dokumentos.
Literāros tekstus raksturo arī integritāte. Tas nozīmē, ka noteiktas teksta kategorijas ir savstarpēji savienotas, tās veido neatņemamu struktūru. Turklāt literārajam tekstam vienmēr jābūt idejai un galvenajai autora idejai. Bieži vien no šāda teksta ir grūti izdalīt pat atsevišķu teikumu, kura dēļ var zust visa darba jēga.