Neskatoties uz to, ka Padomju Savienība sabruka, tautas atmiņai nebija laika pilnībā aizmirst gandrīz gadsimtu veco laikmetu. Nav pārsteidzoši, ka daži jaunieši domā: "Kas ir komunisms?" Neizprotot savu vēsturi, jūs nevarat izdarīt pareizos secinājumus par nākotni.
Lietošanas instrukcija
1
Komunisms ir utopisks politiskais režīms. Pats labākais, ka tā būtība atklāj saukli "No katra atbilstoši savām spējām, katram atbilstoši savām vajadzībām". Saprotams, ka katrs sabiedrības loceklis apzinīgi darbojas kopīgā labuma labā, kas galu galā palīdz apmierināt visu iedzīvotāju vajadzības kopumā. Ir vērts atzīmēt, ka tas tieši ir pretrunā ar jauno ekonomikas modeli, piemēram cilvēku vajadzības paļaujas uz bezgalību.
2
Komunistiskajai sabiedrībai vajadzētu būt vairākām raksturīgām iezīmēm. Pirmkārt, privātā īpašuma trūkums un pilnīga valūtas noraidīšana jebkurā no tās izpausmēm: katrs cilvēks vienkārši iegūst visu, ko viņš negribētu. Rezultātā nav dalīšanas sociālajās klasēs, zūd nepieciešamība pēc valsts kā tādas.
3
Ieviešot vairākas atrunas, primitīvo sabiedrību var uzskatīt par komunistisku. Pārtika tiek iegūta ar kopīgiem centieniem, nevis personīgām vajadzībām, bet visai ciltij vienlaikus nav nekādu valsts pazīmju, cilts locekļiem nav tiešas varas pār otru.
4
Komunistiskās utopijas priekšā ir sociālisms. Šis politiskais režīms, pēc K. Marksa domām, ir kapitālisma pārejas posms. Valsts sāk atteikties no naudas un privātā īpašuma, bet par vienlīdzīgu pabalstu sadalījumu nav runas. Katrs cilvēks saņem kuponu par to, cik daudz darba viņš ir ieguldījis valstī, uz kura pamata viņš var saņemt noteiktus pabalstus. Svarīgi atzīmēt, ka Padomju Savienībā sociālismam bija izkropļota forma, kas rada daudzus viedokļus par valsts politisko struktūru. Optimistiskākais variants: "Sociālisms PSRS bija, bet tikai neattīstītā formā."
5
Šāda veida politiskie režīmi tiek kritizēti, pirmkārt, par personas depersonalizēšanu. Lielākā daļa utopisko filozofu ir vienisprātis, ka komunistiskas sabiedrības veidošana ir iespējama tikai ar stingru vārda brīvības un egalitārās politikas kontroli, kas nedod nekādas iespējas personīgai pašrealizācijai.
- Jaunā filozofiskā enciklopēdija
- Lielā padomju enciklopēdija
