Valsts vadības politiskais kurss un individuālie lēmumi ne vienmēr atrod atbalstu sabiedrībā. Jebkurā štatā ir atklāti vai slēpti elementi, kas iebilst pret oficiālo varu un izmanto jebkādus līdzekļus savas ietekmes stiprināšanai valstī. Šādus sociālos spēkus sauc par politisko opozīciju.
Vai sabiedrībai nepieciešama politiska opozīcija?
Mūsdienu politiskajā dzīvē liela praktiskā nozīme ir politiskās opozīcijas rašanās cēloņu identificēšanai un tās darbības formu izpētei. To dara ne tikai valdības aģentūras, modri uzraugot spēku līdzsvara izmaiņas politiskajā arēnā, bet arī politologi.
Jebkura sabiedrība, kuras pamatā ir demokrātija un kurai ir vairāk vai mazāk attīstītas tradīcijas iekšpolitikā, opozīcijas klātbūtne tiek uzskatīta par pilnīgi dabisku parādību, kas dabiski rodas un attīstās. Spēku esamība, kas pretojas oficiālajai varai, nodrošina, ka sabiedrība ir brīva no vienprātības, kas bieži kļūst par iemeslu indivīdu vai grupu diktatūras izveidošanai.
Politiskā opozīcija veicina atgriezenisko saiti starp sociālajām kustībām, atsevišķiem pilsoņiem un pašreizējo valdību. Ja valsts likumi garantē pilsoņiem viedokļa paušanas brīvību, tad nevienam nav tiesību aizliegt tiem, kuri nepiekrīt valsts oficiālajai politikai, izteikt savu viedokli un aizstāvēt savu nostāju, pieprasot izmaiņas politikā.
