Valsts ir teritorija, kurai ir noteiktas robežas. Tai var būt valsts neatkarība (suverenitāte) vai tā var būt citas valsts pakļautībā. Mūsdienās visā pasaulē ir vairāk nekā 250 valstu un teritoriju. Visām pasaules valstīm ir sava ekonomiskā, politiskā un sociālā situācija.
Lietošanas instrukcija
1
Valstij ir stingri ierobežota teritorija, uz kuru attiecas suverenitāte. Valsts teritorijā ietilpst zeme un zemes dzīles, iekšējie ūdeņi, teritoriālie ūdeņi (blakus okeānu zemei) un gaisa telpa, kas atrodas virs ūdeņiem un zemes. Valstu telpiskās robežas norāda ar sauszemes un jūras robežām, pa kurām viena valsts ir atdalīta no citas.
2
Pasaules valstis atšķiras pēc teritorijas lieluma (liela, vidēja, maza), iedzīvotāju skaita, ģeogrāfiskā izvietojuma (pussala, sala, intrakontinentāls), dabas resursu potenciāla, reliģisko un vēsturisko zīmju ziņā. Valstīm ir atšķirīga valdības forma (republika, monarhija), administratīvi teritoriālā struktūra (vienota, federāla). Salu valstīs ietilpst Lielbritānija, Jaunzēlande, Kuba, Īrija. Uz pussalu - Indija, Norvēģija, Portugāle, Itālija. Iekšzemes valstis ir lielākā daļa valstu, kurām nav ūdens robežu. Pēc teritoriālā principa tiek izdalītas septiņas lielākās valstis - Krievija, Kanāda, Ķīna, ASV, Brazīlija, Austrālija un Indija.
3
Atbilstoši valsts sociāli ekonomiskās attīstības līmenim tiek iedalīti attīstītās valstīs ar tirgus ekonomiku, valstīs ar pārejas ekonomiku un jaunattīstības valstīs. Gandrīz visas Rietumeiropas valstis, Kanāda, ASV, Japāna, Izraēla, Austrālija un Jaunzēlande, Dienvidāfrika tiek minētas pirmās. Visām šīm valstīm ir augsts sociālās un ekonomiskās attīstības līmenis. Valstis ar pārejas ekonomiku ir Austrumeiropas valstis, Krievija, Albānija, Ķīna, Vjetnama, bijušās padomju republikas un Mongolija. Jaunattīstības valstīs ietilpst lielākā daļa Āzijas, Āfrikas un Latīņamerikas valstu. Īpašā apakšgrupā ietilpst naftas eksportētājvalstis. Tās ir Alžīrija, Venecuēla, Indonēzija, Irāka, Irāna, Kuveita, Katara, Lībija, Nigērija, Saūda Arābija, AAE, Bruneja, Bahreina un citas. Sociāli ekonomiskās attīstības līmeņa rādītājs, pirmkārt, ir valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) vērtība. Tās izmēri izsaka gala preču un pakalpojumu kopējo vērtību, ko laiž apgrozībā savas valsts teritorijā. Turklāt liela nozīme ir dzīves līmenim un kvalitātei, ko nosaka rādītāju apvienojums - paredzamais dzīves ilgums, izglītības līmenis, bezdarbs, preču un pakalpojumu patēriņš un vides stāvoklis.
