Saskaņā ar kristīgajiem uzskatiem, Dievs ir viens, bet ir pārstāvēts trīs personās. Viņš ir Tēvs, Dēls un Svētais Gars. Citiem vārdiem sakot, Svētais Gars ir viena no Radītāja izpausmēm, daļa no nedalāmās Svētās Trīsvienības. Tiem, kas nonāk pie kristīgās ticības un cenšas izprast tās pamatus, ir grūti izprast šo jautājumu un iedomāties tik sarežģītu Dieva raksturu.
Svētais gars jūdaismā
Svētais Gars jau ir pieminēts Vecajā Derībā, kaut arī tur tas netiek pieminēts ļoti bieži. Biežāk Svētajos Rakstos jūs varat atrast tikai atsauci uz “garu” vai “Dieva garu”. Ebreju reliģijā pat tajos tālajos laikos, kad tika sastādīta Vecā Derība, tika uzskatīts, ka Dievs ir viens. Jebkura ideja par Radītāja divkosību vai trīsvienību ebreju vidū tika uzskatīta par ķecerību.
Runājot par “Dieva garu”, ebrejiem bija prātā dievišķais spēks, kas, kaut arī tam piemīt personīga krāsa, taču paliek īpašums, kas pieder Dievam kā viens no tā neaizstājamajiem atribūtiem. Tā ir atšķirība starp jūdaismu un kristietību, kur Svētais Gars ir trīsvienīgā Dieva sastāvdaļa.
Jūdaismā Svētais Gars tādējādi tiek uztverts kā spēks, kas faktiski darbojas pasaulē, dievišķa elpa. Viss, ko Dievs dara, ir viņa gara pārņemts. Bet ortodoksālie ebreji nekad neuztvēra Dieva Garu kā cilvēku, tas ir raksturīgi kristīgajai reliģijai.
