Radošums kā kultūras elements ir īpaša sociālās mijiedarbības forma. Ar tās palīdzību tiek nodrošināta sociālo grupu un veselu tautu dzīves nepārtrauktība. Tautas māksla, lietišķā māksla, amatniecība ir tikai daži radošās aktivitātes veidi, kuru mērķis ir apmierināt sabiedrības garīgās vajadzības.
Lietošanas instrukcija
1
"Jaunrades" jēdzienam ir vairāki aspekti, tāpēc tas ir iekļauts daudzu zinātnes disciplīnu, kas pēta sabiedrību un kultūru, interešu sfērā. Jaunradi visbiežāk saprot kā individuālu vai kolektīvu darbību, kuras priekšmets ir jaunu mākslas formu radīšana. Jaunrades palete ir neparasti plaša, tā atspoguļo ne tikai sabiedrības kultūras dzīves iezīmes, bet arī tehnoloģiskos jauninājumus.
2
Lai izprastu radošuma sociālo raksturu, ir nepieciešams iedziļināties vēsturē. Radošās aktivitātes veidošanos lielā mērā ietekmēja izmaiņas iedzīvotāju dzīves apstākļos un pilsētu veidošanās. Pilsētas iedzīvotāji, kas lauza ar lauku darbu, ķērās pie rokdarbu izgatavošanas, kas sniedza unikālus kultūras šedevrus. Ļoti bieži viduslaiku meistaru izstrādājumi, kas tika izmantoti ikdienas dzīvē, izcēlās ar formu izsmalcinātību un bagātīgu dekoratīvo dizainu.
3
Jaunrades sociālais raksturs skaidri izpaužas renesanses karnevāla kultūrā. Masu brīvdienas, svētku pasākumi, vienkāršo cilvēku atrakcijas kļuva par nacionālās kultūras sastāvdaļu un izraisīja dažādas tautas mākslas formas, kas ir gājušas cauri gadsimtiem. Masu ielu radošums pārauga valsts svētkos, tas arī veicināja teātra mākslas attīstību, kuras sociālo nozīmi ir grūti pārvērtēt.
4
Radošākajā attīstītajā sociālajā formā radošums parādās folkloras formā. Šis termins parādījās XIX gadsimta vidū un sāka nozīmēt ne tikai tautas dzeju un literatūru, bet arī tautas tradīcijas vispārīgākajā nozīmē. Dažādu veidu folklora, ieskaitot kultūras artefaktu kompleksus, ir kļuvusi par pētījumu objektu socioloģijas un etnogrāfijas ietvaros.
5
Socioloģijas zinātnieki sīki un subjektīvi pēta jaunrades, tās informācijas un tehniskā aprīkojuma rašanās un attīstības ekonomiskos, ideoloģiskos un sociālos apstākļus. Viena no socioloģisko pētījumu jomām ir radošās darbības veidu starpkultūru mijiedarbības izpēte, kas tiek uzskatīta par vienu no vadošajiem faktoriem etnokulturālo tradīciju attīstībā.
6
Radošums kā sociāla parādība sabiedrības globalizācijas kontekstā joprojām ir pieprasīts, lai gan mūsdienu postindustriālajā pasaulē notiek aktīvi parasto radošās darbības formu kultūras pārvērtību procesi. Tūkstošgades mijā radošums, ar kura palīdzību tiek realizētas svarīgas sociālās funkcijas, joprojām ir nozīmi veidojošs faktors sociālajā dzīvē.
