Jeļena Mizulina ir krievu politiķe, kuras biogrāfija ir piesaistījusi daudzu krievu uzmanību. Slavu viņa ieguva, pateicoties skandalozo likumu reklamēšanai, kas tādā vai citādā mērā ietekmē pilsoņu tiesības un brīvības.
Biogrāfija
Jeļena Mizulina dzimusi Bui pilsētā 1954. gadā. Kopš bērnības viņa gribēja būt nozīmīga persona savā valstī, cītīgi studēja un vēlējās kļūt par diplomāti. Līdz skolas beigām Elena saprata, ka praktiski nav iespēju iekļūt MGIMO, tāpēc viņa kļuva par Jaroslavļas Valsts universitātes studenti, izvēloties juridisko specialitāti. Pēc izglītības iegūšanas topošais vietnieks sāka savu karjeru rajona tiesā kā konsultants. Viņa nepārstāja pilnveidot savas zināšanas un vēlāk aizstāvēja disertāciju.
Noturība un dažādi sakari ļāva Jeļenai Mizulinai ieņemt vienu no vadošajiem amatiem Federācijas padomē 1993. gadā, un divus gadus vēlāk viņa saņēma vietnieka mandātu Valsts domē no partijas Yabloko. Pēdējā zemā popularitāte piespieda Mizulinu iestāties Labējo spēku savienībā un turpināt karjeru Satversmes tiesā. No 2007. līdz 2015. gadam viņa strādāja par Valsts domes sieviešu, bērnu un ģimenes lietu komitejas vadītāju. Jauns solis politiķa karjerā bija senatora amats Federācijas padomē.
Faktiski visā sabiedriskajā dienestā Jeļena Mizulina veica ārkārtīgi aktīvu likumdošanas darbību. Ar tā palīdzību bija iespējams pieņemt "likumu par cenzūru internetā", kas ļāva nekavējoties bloķēt nevēlamās vietnes, kas pārkāpj likumu. Turklāt Mizulina atklāti iebilda pret seksuālajām minoritātēm valstī. Viena no viņas prasībām bija viendzimuma ģimeņu bērnu adopcijas aizliegums, kā arī geju propaganda.
Nākamais Jeļenas Mizulinas aizliegums attiecās uz abortiem un surogātmāti. Viņa pieprasīja, lai sievietes varētu veikt abortus tikai izvarošanas vai medicīnisku iemeslu dēļ. Politiķis izteicās pret krievu bērnu adopciju ārzemju ģimenēs. Viens no pēdējiem Jeļenas Borisovnas parlamentārajiem pasākumiem bija likums par vardarbības ģimenē dekriminalizēšanu, kas izraisīja asas diskusijas starp civiliedzīvotājiem, bet kuru joprojām pieņēma Valsts dome.
