Darbības vārdi ir īpaša runas sastāvdaļa. Lai arī darbības vārdi parasti tiek saistīti ar darbības izteicienu, to funkcijas valodā ir daudzšķautņainākas. Rakstnieki bieži izmanto darbības vārdus, lai atdzīvinātu attēlotos notikumus. Piemēram, īru rakstnieces Elizabetes Bovenas romāna “Dienas karstums” galvenā sensācija ir haosa pieredze kara laikā. Viens fragments ir pelnījis īpašu uzmanību. Kādu lomu šeit spēlē predikātu darbības vārdi? Kā viņi palīdz atdzīvināt tēlu?
Jums būs nepieciešams
Izraksts no dienas karstuma: Virs galvas ienaidnieka lidmašīna vilkās, lēnām bungāja pa nakts baseinu un gatavoja lielgabala ugunsgrēkus - nosprauda, apturēja, pagrieza, aizraujot savu nodomu. "
Lietošanas instrukcija
1
Vienlaikus ietaupot valodu un nogādājot personāžu iekšējo stāvokli, Bovens raksta: "Virs galvas, ienaidnieka lidmašīna bija vilkusi
Ietaupījums sastāv no tā, ka tiek izmantots pagātnes pagātnes verbālais saspringums, kas pauž gan tagadni, gan pagātni - darbība, kas tiek veikta līdz pašreizējam brīdim. Varoņi, šķiet, tikko bija dzirdējuši ienaidnieka lidmašīnu, un tomēr tā ilgi griezījās virs viņu galvas. Fakts, ka viņi viņu pirms tam neuzskatīja, palielina viņu izpratni. Un, protams, pats darbības vārds (vilkt) norāda uz novājinošu, nogurdinošu stāvokli, kas pavada militārās operācijas.
2
"… lēnām bungoju pa nakts baseinu.."
Motora trokšņa salīdzinājums ar bungošanu un vienlaikus ar zivīm, kas rada troksni, kas līdzīgs bungas skaņai, rada briesmu sajūtu, nenogurstošu, bet tajā pašā laikā letarģisku. Metaforiskā līmenī darbības vārds pārvērš lidmašīnu par zivi, kas peld nakts dīķī. Tātad caur darbības vārdu notiek personifikācija, taču ne bez tādu apstākļu līdzdalības, kas palīdz saistīt nakti ar dīķi un lidmašīnu ar zivīm. Bez šī nakts dīķa lidmašīna būtu palikusi kā bungojošs dzinējs.
3
"… izstrādājot lielgabala ugunsgrēkus,.."
Darbības vārdu vilkšana, bungošana, zīmēšana apvieno pirmos trīs teikuma pagriezienus. Tam pievieno īpašo onomatopoēijas efektu, ko pārraida, atkārtojot burtu kombināciju dr. Angļu valodā ir vārds drip-drop, kas nozīmē piloša ūdens skaņu. Ņemot vērā attēlotos attēlus, mēs varam iedomāties, ka debesis ir dīķis ar zivīm, no turienes pilējas ūdens. Ir skaidrs, ka šī nav objektīva realitāte, bet gan attēlu radīts iekšējs stāvoklis. Pēc tam parādās plaknes troksnis, tad tas pazūd, darbojas uz nerviem, piemēram, pilošs ūdens.
Tas joprojām notiek pagātnē, kas paveikts ilgi, liekot lasītājam kaut kur pacelties gaisā, vienlaikus radot spēcīgu un smagu fonu. Lidmašīna piesaista lielgabalu lielgabalus, un starp debesīm un zemi ir savienojums, bet vēl nav ar cilvēku.
4
"… pagriezt, apturēt, pagriezt,.."
Un atkal darbības nepilnību pārraida tas pats darbības vārds saspringts, un plakne turpina savu kustību. Tagad darbības vārdi ir teikumā viens pēc otra, turpretī pirms tam katrs darbības vārds atvēra veselu virkni atkarīgo vārdu. Šis darbības vārdu-pareģotāju tuvums piepilda atmosfēru, kurā tiek gaidīts kaut kas bīstams un briesmīgs.
5
"… fascinē punkts par nodomu."
Visbeidzot beidzas darbības vārdu un no tiem atkarīgo vārdu uzskaitīšana, bet darbība ar to nebeidzas. Fascinēts šeit vairs nav darbības vārdu predikāts, bet gan lietvārds, kas atrodas apgrozījuma iekšpusē. Šokēts par savu veikšanu, ziņkārīgs, apstājies un apgriezts zivju plakne darbojas uz lasītāju, tāpat kā mūzika trillerī tajā brīdī, kad notiek kaut kas nelabojams.
Darbības vārdi rada šo spriedzi šajā tekstā, vienlaikus pievienojot attēliem īpašu dimensiju.
