Apvienoto Nāciju Organizācija vai Apvienoto Nāciju Organizācija ir globāla organizācija, kas izveidota pēc Otrā pasaules kara, lai uzturētu drošību pasaulē. Un līdz šim visas ANO vienības strādā, lai padarītu mūsu pasauli diplomātiskāku, demokrātiskāku un aizsargātu valstis no globālās karadarbības atkārtošanās. ANO ir sazarota struktūra, kuras katra vienība pieņem lēmumus par dažādām cilvēka darbības jomām.
Lietošanas instrukcija
1
ANO ir globāla bezpeļņas organizācija, taču tā nav ne starptautiska valdība, ne likumdošanas sistēma. ANO drīzāk var salīdzināt ar starptautisku forumu, kurā šodien ir 193 valstis. Šajā forumā valstis apspriež un pieņem lēmumus par visnopietnākajiem jautājumiem, kas satrauc pasaules sabiedrību. ANO ir līdzekļi, kas palīdz atrisināt konfliktus starp valstīm, attīstīt valsts drošības jautājumus, atbrīvoties no nabadzības vai pārkāpt cilvēktiesības. Visas ANO iekļautās valstis var izteikt savu viedokli par dažādiem jautājumiem un meklēt palīdzību.
2
ANO ietilpst vairāk nekā 30 organizācijas un departamenti, kas regulē un ir atbildīgi par dažādiem jautājumiem: drošības sistēmu, miera un vides aizsardzību, cilvēktiesību aizsardzību, cīņu pret nabadzību, slimībām, badu. ANO izstrādā standartus un noteikumus, kas palīdz padarīt cilvēku dzīvi drošu, piemēram, tā uzsāk uzņēmējdarbību pret narkotiku tirdzniecību un terorismu, iestājas par uzlabotu gaisa satiksmi starp valstīm, palīdz bēgļiem un bezpajumtniekiem, pārsūta humāno palīdzību militāro konfliktu upuriem un cīnās pret AIDS.
3
ANO ir vairāki galvenie biroji, kas ir atbildīgi par globāliem jautājumiem pasaulē. Pirmā ANO persona ir ģenerālsekretārs. Šis ir ievēlēts amats, kuru uz pieciem gadiem ievēl ģenerālsekretārs. Viņš ir ANO vadītājs un persona, viņam ir tiesības sniegt paziņojumus visas Apvienoto Nāciju Organizācijas vārdā.
4
Kopā ar ģenerālsekretāru darbu veic ANO sekretariāts. Viņš nodarbojas ar dažādiem jautājumiem: miera uzturēšanas politiku, cilvēktiesībām, darbojas kā starpnieks strīdos starp valstīm, identificē problemātiskās sociālās un ekonomiskās tendences, sastāda ziņojumus par notiekošajām operācijām.
5
ANO Ģenerālā asambleja ir organizācija, kas ir atbildīga par diskusijām un lēmumu pieņemšanu starp visām ANO dalībvalstīm. Notiek sesijas no septembra līdz decembrim, kurās tiek apskatīti galvenie starptautiskās drošības jautājumi un pasaules iedzīvotāju problēmas. Asambleja ievēl ANO vadītāju, Drošības padomes pastāvīgos locekļus, citu ANO departamentu pārstāvjus. Katram ANO loceklim ir viena balss.
6
Drošības padome ir galvenā ANO struktūra, kas atbild par miera un drošības uzturēšanu uz planētas. Drošības padome var piemērot sankcijas dažādām valstīm, ja tās pārkāpj ANO konvencijas un konstitūciju. Drošības padomei ir tiesības nosūtīt miera uzturēšanas spēkus konfliktu un bruņotajās zonās, kā arī veikt militārās operācijas. Drošības padomē ir 5 pastāvīgie un 10 pagaidu locekļi, kuri pastāvīgi mainās un tiek ievēlēti tikai uz 2 gadiem. ANO Drošības padomes pastāvīgie locekļi ir Amerikas Savienotās Valstis, Francija, Krievija, Lielbritānija un Ķīna. Katram Drošības padomes loceklim lēmumu pieņemšanā ir viena balss, bet tikai pastāvīgajiem locekļiem ir tiesības uz "veto", tas ir, lēmumu atcelšanu.
7
ANO Starptautiskā tiesa izskata teritoriālus strīdus starp valstīm, piemēram, par paplašinājušos valstu likumību, nelikumīgiem robežu pārkāpumiem utt. Tiesa šajos jautājumos var konsultēt arī citas ANO organizācijas. ANO ietilpst Sociālo un ekonomikas padome, Aizbildnības padome, tādas specializētas organizācijas kā UNESCO, PVO, SAEA un PTO.
