Grēksūdze ir ļoti nopietns solis. Var būt grūti atzīt savas negatīvās darbības ne tikai no malas, bet pat pret sevi. Šī ir saruna ar manu sirdsapziņu. Un šai sarunai jums jāsagatavojas iepriekš, it kā šī būtu pēdējā atzīšanās jūsu dzīvē.
![Image Image](https://images.culturehatti.com/img/kultura-i-obshestvo/74/kak-sostavit-ispoved.jpg)
Lietošanas instrukcija
1
Nav īpašas atzīšanās struktūras. Nav nepieciešams runāt par grēkiem hronoloģiskā secībā vai smaguma pakāpē. Tomēr savas domas jāsakārto jau iepriekš. Un, lai atvieglotu šo procesu, uz papīra izveidojiet nelielu “apkrāptu lapu”. Rakstiet par to, kāpēc jūtat nožēlu. Un arī notikumi, kuru dēļ jūs izdarījāt nepareizu lietu. Bet neiejaucieties citos cilvēkos, jūs atzīsities grēkos, nevis svešiniekos. Pretējā gadījumā tā nebūs atzīšanās, bet gan nosodījums, bet tas ir jauns grēks. Nemēģiniet sevi attaisnot, tieši pretēji - lai saņemtu piedošanu, jums ir jānosoda, jāvaino un jānosoda vairāk par saviem darbiem. Jūsu sagatavošanās ir atzīšanās pirmā un ļoti nozīmīgā daļa.
2
Otrā daļa ir pats Svētais Vakarēdiens. Nekaunieties par to, ka priesteris jums atzīst grēkus. Jo priesteris ir tikai starpnieks starp jums un Dievu. Grēksūdzes noslēpums ir svēts, konfesijas informācija nevienam netiek nodota. Labāk ir atzīties pēc vakara dievkalpojuma, priesteris varēs jums veltīt lielāku uzmanību. Atzīsties grēkos atklāti un detalizēti. Neslēpiet neko, jums patiesi jānožēlo tas, ko izdarījāt. Katrs grēks ir jāapspriež atsevišķi. Nepietiek pateikt: “grēcīgs”, ir svarīgi grēkus nosaukt pēc viņu vārdiem: riebums, laulības pārkāpšana, naudas graušana, lepnums. Lai palīdzētu jums apkopot domas, priesteris var jautāt, vai esat izdarījis grēku. Ja jūs to nedarījāt, tad jums nevajadzētu atbildēt: "varbūt jā." Un nerunājiet arī par to, ko nedarījāt, nelūdzot grēksūdzi, pretējā gadījumā tas izskatīsies lielīties.
3
Jums nevajadzētu katru reizi runāt par vienu un to pašu grēku, ja jūs to vienreiz atzināties. Grēksūdzei vajadzētu būt ar bēdām, nožēlu un grēku nožēlošanu, bet ne ar līdzjūtību vai pat ar smīnu. Priesteri iesaka atzīties vismaz reizi divās nedēļās. Neatkarīgi no tā, kādā vecumā jūs ierodaties templī, ja šī ir jūsu pirmā atzīšanās, tad grēki tiek atzīti, sākot no septiņu gadu vecuma.