Pētījuma plānošana ir nepieciešama, lai noteiktu tā organizatoriskās īpašības, aprēķinātu nepieciešamos līdzekļus, piešķirtos resursus un izveidotu kontroles metodes. Pats plāns nav nekas vairāk kā darbību secība, kas atrisina pētniekiem izvirzīto mērķi. Tajā pašā laikā ne katra problēma tiek atrisināta ar secīgu katra posma ieviešanu. Tāpēc pētniecības plānā jāiekļauj arī metodes problēmu risināšanai.
Lietošanas instrukcija
1
Pētījuma izstrāde sākas ar avotu datu vākšanas metodikas izvēli. Metodikas izvēle ir atkarīga no tā, kādu pētījumu plānots veikt. Ja tas ir socioloģisks vai psiholoģisks pētījums, tad informāciju iegūst ar aptaujas metodi. Tajā pašā laikā pētniecības plānošana galvenokārt ietvers intervēšanas metodi, kā arī anketu un anketu apkopošanu.
Pētījumi pamatzinātņu un lietišķo zinātņu jomā parasti tiek veikti saskaņā ar pārbaudītiem modeļiem, kas atrodami pētniecības institūtu vadlīnijās. Jebkurš īpašs pētījums šajās jomās ir ļoti atkarīgs no mērķiem un izmantotā aprīkojuma, kā arī no katras zinātnes konkrētās metodoloģijas.
2
Pēc datu vākšanas metodes izvēles viņi sāk izstrādāt jautājumus anketām. Tas neattiecas uz zinātnisko pētījumu plānošanu, kur tiek pētīti nesociāli procesi, un humanitārajās zinātnēs lielākā daļa eksperimentu tiek veikti šādā veidā. Algoritms jautājumu sastādīšanai šādam pētījumam izskatās šādi:
1. Aptaujas mērķu noteikšana.
2. Jautājumu izstrāde, kuru atbildes var kļūt par analīzes objektu.
3. Izvēlēto jautājumu uzraudzība, novērtēšana, pārbaude reprezentatīvās fokusa grupās un koordinācija ar pētījuma pasūtītāju.
Tad izvēlētie jautājumi tiek ievadīti anketā, un anketa parasti sastāv no trim daļām:
1. Ievads - jautājumi, kas saistīti ar uzmanības piesaistīšanu un noturēšanu, radot interesi aptaujas dalībnieku vidū.
2. Nepieciešamā daļa - aptaujas datums, tā laiks, informācija par respondentu.
3. Galvenā daļa, kuras plānošanā jāpievērš uzmanība jautājumu skaitam, to secībai. Turklāt būtu jānodrošina kontroles jautājumu pieejamība.
3
Lai atbildētu uz jautājumu par to, kā pareizi noformēt pētījumu plānu, jāturpina no paziņojuma, ka tā galvenais mērķis ir risināt organizatoru izvirzītos uzdevumus. Tas būtu jāredz pat plānojot, proti, datu analīzes posmā.
Aptaujas dati ir neapstrādāti un nepārstrādāti, tāpēc tie ir jāanalizē. Šajā sakarā tie jāuzrāda matricas formā - jāievada īpašās tabulās, norādot atbilžu veidus un katras no tām biežumu. Pēc tam tiek veikta statistiskā analīze - tiek noteiktas vidējās vērtības, korelācijas un regresijas koeficienti, kā arī atzīmētas jaunās tendences. Plānā pilnībā jāprecizē datu analīzes pasākumu organizēšana.
4
Pēdējais posms pētījuma plānošanā un organizēšanā ir secinājumu un ieteikumu formulēšana. Plānošanas posmā ir jānosaka, kādā formā rezultāti tiks prezentēti. Secinājumi tiek rakstīti, pamatojoties tikai uz pētījuma rezultātiem, un, sagatavojot ieteikumus, var izmantot zināšanas, kas ir ārpus pētījuma apjoma.
