Neuzticības balsojums (no angļu valodas "balsojums par neuzticību") tiek interpretēts kā balsojumā izteikts viedoklis. Valsts struktūrā, ko raksturo kā jauktu republiku, valdībai ir divkārša atbildība - parlamentam un prezidentam. Parlamentam ir iespēja kontrolēt valdības darbu, izmantojot tai piešķirtās balsstiesības.
Lietošanas instrukcija
1
Krievijas Federācija pēc savas valsts struktūras, spriežot pēc tā, ka gan prezidents, gan parlaments tiek ievēlēts tautas balsojumā, attiecas uz jauktu republiku. Bet Krievijas Federācijā neuzticības balsojums neattiecas uz noteikumiem, kas ietverti tās galvenajā likumā - konstitūcijā. Pašreizējā izdevumā tas tiek interpretēts kā "Valsts domes rezolūcija par neuzticēšanos Krievijas Federācijas valdībai".
2
Iespēja pieņemt šādu lēmumu ir noteikta Art. Krievijas Federācijas konstitūcijas 117. lpp. Saskaņā ar Art. Saskaņā ar Valsts domes Kārtības ruļļa 141. punktu priekšlikumu izteikt neuzticību valdībai var iesniegt izskatīšanai frakcijā vai deputātu grupā. Tās skaitam jābūt vismaz 20% no kopējā šīs palātas deputātu skaita. Regula paredz, ka šis priekšlikums ir jāizskata domes ārkārtas sēdē ne vēlāk kā nedēļu pēc tā iesniegšanas.
3
Lai izslēgtu automātismu un aizspriedumus, apsverot šo jautājumu, diskusiju laikā par neuzticības balsojumu Valsts domei tiek noteikta darbību secība. Art. Noteikumu 142. pantā noteiktas premjerministra tiesības uzrunāt deputātus un iespēja uzdot deputātiem jautājumus premjerministram un viņa kabineta locekļiem. Pirmpirkuma tiesības izteikties par neuzticības lēmumu ir frakciju un deputātu grupu pārstāvjiem.
4
Premjerministram un valdības locekļiem ir tiesības pieprasīt vārdu paskaidrojumiem, taču regula ierobežo tā ilgumu līdz 3 minūtēm. Saskaņā ar noteikumiem lēmums par neuzticēšanos valdībai tiek pieņemts atklātā balsojumā. Saskaņā ar Art. 143, par to var balsot pēc saraksta. Lai pieņemtu lēmumu, pietiek ar vienkāršu vairākumu no kopējā deputātu skaita.
5
Lai atlaistu valdību, domei divreiz trīs mēnešu laikā jāpieņem lēmums par neuzticēšanos tai. Šajā gadījumā prezidentam ir iespēja izvēlēties - likvidēt kabinetu vai likvidēt Valsts domi. Tomēr, ja nav pagājis gads kopš domes vēlēšanām, prezidentam nav citas alternatīvas. Viņš var tikai atlaist valdību.
