Saskaņā ar valsts sistēmu Vāciju var droši saukt par klasisku federālās kārtības valsts piemēru. Tās federācijas subjekti ir 16 federālās zemes ar to konstitūcijām, valdībām un likumdošanas struktūrām.
Lietošanas instrukcija
1
Vācija savā valsts struktūrā ir parlamentāra federāla republika. Valsts vadībā ir federālais prezidents, kuru ik pēc 5 gadiem ievēl federālā asambleja - konstitucionāla institūcija, kas izveidota galvenokārt šim nolūkam.
2
Vācijas prezidentam ir ļoti ierobežotas pilnvaras, no kurām galvenās ir federālā kanclera pārstāvība Bundestāgā un parlamenta apakšpalātas atlaišana pēc valdības vadītāja priekšlikuma. Viņa kompetencē ietilpst arī vecāko virsnieku iecelšana armijā, valsts apbalvojumu pasniegšana un lēmumu pieņemšana apcietināto apžēlošanai.
3
Likumdošanas varu Vācijā īsteno divpalātu parlaments. Parlamenta apakšpalāta ir Bundestāgs, bet augšējā - Bundesrāts.
4
Bundestāgu ievēl tiešā vietējā balsojumā ar balsu vairākumu uz 4 gadu termiņu. Viņa darbības galvenais mērķis ir likumdošanas izstrāde federālā līmenī.
5
Bundesrāta deputātus neievēl, bet ieceļ viņu federālo zemju valdības. Tā izskata rēķinus, kas saistīti ar attiecībām starp federāciju un zemi. Viņa kompetencē ietilpst arī likumprojektu izskatīšana, kas saistīti ar pašreizējās konstitūcijas grozījumiem.
6
Izpildvaru Vācijā pārstāv federālā valdība, kuru vada federālais kanclers. Vācijas valdības darbības galvenā iezīme ir tāda, ka valsts politiku neveic patstāvīgi federālās ministrijas, bet gan caur tām pašām Vācijas federālo zemju izpildinstitūcijām. Izņēmumu rada tikai Ārlietu ministrija, Iekšlietu ministrija un Aizsardzības ministrija.
7
Papildus ministrijām valdībā ietilpst arī federālā kanclera birojs un plašsaziņas līdzekļu birojs, kas ir tieši pakļauti federālajam kancleram.
